Agitas Grīnvaldes veidoklim “Cik pelna pārējie?”: Kāpēc bija nepieciešama šī naida kurināšana?
Agitas Grīnvaldes veidoklim “Cik pelna pārējie?”:
“Kāpēc bija nepieciešama šī naida kurināšana? Vai kādam no tā kļūs labāk? Kāds jūt gandarījumu, ja kritiski izsakās par citas profesijas pārstāvjiem? Kāpēc vienmēr, kad parādās raksti par skolotājiem, par viņu vēlmēm dzīvot labāk, saņemt vairāk, uz viņiem tiek raidīts trekns spļāviens no ļoti daudzu cilvēku mutēm? Kāpēc tāds naids? Vai tas ir saistīts ar to, ka dzīvē nav paveicies, un vainoti tiek skolotāji? Vai pārāk daudz un bieži vaina netiek meklēta skolotājos? Man šķiet, ka drīzāk Agita Grīnvalde varēja atnākt uz skolu un painteresēties par problēmām, ar kurām saskaras skolotāji. Painteresēties — kāpēc skolotāji vienmēr ir nemierā. Painteresēties ne tikai tad, kad skolā tiek svinēti kādi svētki un tiek veidots samāksloti jūsmojošs raksts par tiem. Atnākt ikdienā, pasēdēt vairākās stundās, sevišķi pēdējās, kad audzēkņi un skolotāji ir tik noguruši. Atnākt gada beigās, kad ļoti daudzi bērni, kas visu gadu ir slinkojuši un nepildījuši uzdoto, bariem metas uz pēdējo konsultāciju, lai vēl sasmeltu nesasmeļamo. Domāju, neviens neatteiktu. Pat priecātos, ja taptu objektīvi raksti. Nepiekrītu, ka darbs skolā ir vienkāršs un viegls. Un ne no brīva prāta skolotāji strādā tās daudzās slodzes. Skolotāju trūkst. Un trūks arvien vairāk. Sevišķi pēc šādiem rakstiem, kuros nav pateikts nekas jauns, bet atkārtoti jau daudzos komentāros dzirdēti aizspriedumi.”
D. Biķerniece (arī pagaidām vēl skolotāja)
