Margaritas Celmiņas rakstam “Jāizvēlas, kā dzīvot tālāk”: “Skaisti, sēž malači pie izgāztām durvīm un vaino pagasta padomi.
Margaritas Celmiņas rakstam “Jāizvēlas, kā dzīvot tālāk”:
“Skaisti, sēž malači pie izgāztām durvīm un vaino pagasta padomi. Pieraduši, ka visu gatavu pienesa, pieveda klāt. Ik pēc mēneša durvis lika, lai paši pilnā dūšā iebelztu, kad tās neveras, vai mīļie bērniņi tās izgāztu aiz gara laika, un tik citi vainīgi, ka kundziņiem salst.”
Dži-Dži
“Ja mazāk pagasta padomē strādātu pensionāru, kuri saņem gan pensiju, gan algu, tad būtu darbs tiem cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo šajā mājā un ir darbspējīgi, bet ir bez darba, tādēļ paši saviem spēkiem nevar ne salabot durvis, ne arī jumtu, jo ir vajadzīgi vismaz kaut minimāli līdzekļi. Un vispār pēdējos 20 gadus neatceros, ka pagasts būtu kaut naglu iedevis remontam, bet maksu par īri gan prasa katru mēnesi regulāri. Kur tā paliek?”
redzīgā
Margaritas Celmiņas rakstam “Poliklīnikas reģistratūra kļuvusi plašāka”:
“Patiess prieks par jaunajām reģistratūras telpām. Gribētos tikai, lai ar jaunajām telpām reizē mainītos arī dakteru attieksme pret pacientiem — būtu sapratne, iejūtība un vēlme pildīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, bez vienaldzības.”
Līize
