Evitas Apiņas un Sandras Pumpures rakstam “Tikšanās vietas pastā vairs nebūs”.
Evitas Apiņas un Sandras Pumpures rakstam “Tikšanās vietas pastā vairs nebūs”:
“Nu nebūs cilvēkiem labāk. Jo dziļāk Eiropā, jo tālāk no cilvēkiem. Kuram ir labāk, ka mežniecības vairs nav? Kuram būs labāk, kad apvienos pagastus? Vietējiem cilvēkiem jau nu nē. Vismaz pastniecei varbūt būs labāki darba apstākļi, viņa to jau sen ir pelnījusi. Tas ir solis, lai tādu miestu kā Krasti Latvijas kartē nebūtu. Un nemaz jau tik maz te to cilvēku nav, tā ka pārsteidzīgi būtu teikt, ka pasts apkalpo tikai dažas ģimenes. Tās dažas ģimenes pasūta diezgan daudz preses izdevumu un kaut ko jau arī nopērk. Diezin vai es stāvēšu ceļa malā, gaidot pasta mašīnu, lai samaksātu kādu rēķinu. Bet daži, protams, stāvēs, kur liksies.” Ruts
“Nu, paskaties, ko “Pasts” izdomāja: Skrīveros ir divas pasta nodaļas — Skrīveru centrā un Zemkopības institūtā. Zemkopības institūtā ir ap 500 dzīvokļu un privātmājas. “Pasts” izdomāja, ka Zemkopības institūtam avīzes un vēstules piegādās no centra pasta. Tas jau nekas, pilnīgi vienalga, kas atnes avīzes no Institūta vai centra pasta. Bet trakākais ir tas, ka pēc ierakstītām vēstulēm un pakām man jācilpo garām Institūta pastam uz centra pastu četrus kilometrus, jo, lūk, centra pasta pastnieks šodien iemeta man pastkastītē tādu aicinājumu. Vai tad institūta pasts nevar izsniegt, man līdz tam pastam ir 200 metru!”
Aita
