Induļa Burkas rakstam “Dzērāju “saldā” dzīve”: “Pieņemtie sodi mani tikai priecē. Pārsteidz gan, ka joprojām dzer un brauc”.
Induļa Burkas rakstam “Dzērāju “saldā” dzīve”:
“Pieņemtie sodi mani tikai priecē. Pārsteidz gan, ka joprojām dzer un brauc.”
Aizkraukle
Sandras Pumpures viedoklim “Sveiki, Mārtiņi!”:
“Latvieši ir pārāk kūtri, lai pašķirtu kādu dziesmu grāmatu vai vismaz pajautātu saviem senčiem, kā viņi svinēja šos svētkus. Mēs aizmirstam paši savas vērtības, grābstīdamies ap citām, kas nemaz neatbilst mūsu mentalitātei. Jāpriecājas, ka bērniem vismaz liek latviskus vārdus un kādā ģimenē vēl izšmorē pa pīlei!”
Eva
Agitas Grīnvaldes informācijai “Piensaimniekus apsūdz tirgus kropļošanā”:
“Ļoti labi, dots devējam atdodas, šeit domāju Rīgas piena kombinātu. Viņi negodīgi panāca, ka slēdz daudzas pienotavas Latvijā, tagad paši izbaudīs, kā ir, kad ir kāds lielāks par viņiem. Leiši — malači!” Inta
Ināras Sudares rakstam “Visgrūtāk iemācīt cilvēcību”:
“Šoreiz runa ir par skolotājas cilvēcību. Kāpēc akcents likts uz profesiju? Kas ar to gribēts pateikt? Ka skolotājai vienmēr jābūt formā, absolūti pareizai? Jārāda vienmēr paraugs? Ka viņa nekad nevar rīkoties kaut nedaudz nepareizi, lai netiktu publiski aprunāta un nosodīta? Un ja kas tāds gadītos šo zēnu mammai?…”
Un
“Virsraksts neatspoguļo raksta būtību, bet tas nav galvenais. Ir skumji, ka tā iznācis, tomēr autobraucējam jāskatās, kas notiek uz ceļa. Un tur nav nekādu attaisnojumu par miglainu rītu. Ja miglains, brauc lēnāk, samazini ātrumu, braucot pa lauku ceļiem gar viensētām, samazini ātrumu, ja to paredz ceļa zīmes, samazini ātrumu, ja redzi bērnus ceļa nomalē… Kas gan tur sarežģīts?”
Aizkraukle
