Agitas Grīnvaldes rakstam “Lauku sievietes attīsta biznesu”: “Tās tik ir sievietes! Domāju, ka no viņām var pamācīties arī citos pagastos dzīvojošās. Var taču viņas aicināt ciemos, lai pastāsta, kā naudiņu taisīt.
Agitas Grīnvaldes rakstam “Lauku sievietes attīsta biznesu”:
“Tās tik ir sievietes! Domāju, ka no viņām var pamācīties arī citos pagastos dzīvojošās. Var taču viņas aicināt ciemos, lai pastāsta, kā naudiņu taisīt. Diemžēl daudzviet uzskata, ka vieglāk ir vaidēt, nevis domāt ar galvu.”
Prieciņš
“Prieks par drosmīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, jo tikai tad, ja pats domā un rīkojas, var kaut ko sasniegt. Sūtu virtuālus sveicienus Zintai Kalniņai, kuru zinu personīgi — viņa ir ļoti uzņēmīgs un aktīvs cilvēks, tāda ir arī visa pārējā Kalniņu ģimene.”
Aizkraukle
Margaritas Celmiņas viedoklim “Karavīrs pēc paša izvēles”:
“Prieks, ka arī Latvijā ir izveidota profesionāla armija. Es domāju, ka nākotnē arī es varētu iet dienēt, kaut esmu bijis dienestā pirms trijiem gadiem. Tajā laikā nemaz nebija tik traki — sabiedrība no mušas uzpūta ziloni.”
Broks
Jāņa Dobrika viedoklim “Naudu tērē, kur nevajag”:
“Vai tiešām Koknesē nenotiek neviena laba lieta? Dobrika kungs redz tik daudz aplamību, ka jābrīnās, kāpēc viņš vēl nav deputātos. Un vai avīze vienmēr ir tā vieta, kur visu var atrisināt? Manuprāt, ar šādām problēmām jāvēršas vietējā pašvaldībā.”
Nedeputāte
Agitas Grīnvaldes rakstam “Pilsētu straujā attīstība neļauj ieslīgt pašapmierinātībā”:
“Man ļoti liels prieks, ka viesus varēsim uzņemt patiesi skaistā pilsētā. Agrāk man Aizkraukle nepatika, bet nu gadu no gada tā kļūst skaistāka. Paldies pilsētas vadītājiem, daiļdārzniekiem, sētniekiem!”
Jūsmīgā
Evitas Apiņas viedoklim “Tronī rudens”:
“Lasot rakstu, man prātā uzausa viena diena, kad visi gāja drūmi un nosaluši, bet es pretī gāju ar smaidu uz lūpām, jo sirsniņā man ir siltums, ko cenšos dāvāt arī citiem šajā pelēkajā, bet arī skaistajā laikā, kad visapkārt ir tik krāsaini un skaisti.”
Broks
