Sandras Pumpures viedoklim “Katrs tikai par sevi”: Līdzīgā situācijā esmu ņēmusi bērnu klēpī, bet es nevaru mierīgi sēdēt, ja autobusā iekāpj grūtniece. Visi vīrieši, jaunieši pēkšņi neko neredz…
Sandras Pumpures viedoklim “Katrs tikai par sevi”:
“Līdzīgā situācijā esmu ņēmusi bērnu klēpī, bet es nevaru mierīgi sēdēt, ja autobusā iekāpj grūtniece. Visi vīrieši, jaunieši pēkšņi neko neredz… Tas ir cilvēka kultūras trūkums un piekrītu raksta autorei. Visi tik nosoda jauno māmiņu, bet dzīvē gadās visādi. Kāpēc tik daudz cietsirdības?”
Māmiņa
“Absolūti nepiekrītu raksta autores sovjetiskajam tonim. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad katram ir iespējas par sevi parūpēties, un nevajag iedomāties, ka tas būtu jādara uz citu rēķina, ka bērns ir obligātā biļete sēdvietai. Ja māmiņa patiesi domātu par bērnu, nevis uzpūtīgi iedomātos, kas viņai pienākas, tad viņa biļeti būtu laikus nopirkusi. Es sen vairs neesmu maza bērna māte, bet, regulāri braukājot ar autobusu, biļeti iegādājos laikus — kaut vai dienu iepriekš.”
Mega
Andreja Melnalkšņa viedoklim “Sabiedrībai jāzina likumpārkāpēju vārdi”:
“Padomāsim par to, ka pārkāpumu var izdarīt pavisam bez iepriekšējiem nodomiem un to negribot, vai ne? Autoavārija, kuras laikā šoferis uzbrauc bērnam, kurš ar riteni metas pāri ceļam aiz liela braucoša auto… Vai tad to var paredzēt? Ja nu vienīgi nosapņot! Tad godīgā braucēja vārds būs publiskots un klaču tantēm noriets… Padomājiet! Katram var rasties šāda situācija. Kur ir cilvēktiesību aizsardzības likums? Par to jauno zaglēnu un bravūrīgo brašuļu attieksmi ir pavisam cita runa…”
joole
“Es domāju, ka raksta autors ļoti precīzi akcentēja Latvijas problēmu. Tā vispirms skar Saeimas deputātus, valdību, pašvaldības, kas izdod likumus un noteikumus, pašvaldību saistošos noteikumus. Nav noslēpums, ka likumi un noteikumi tiek izstrādāti, lai deputāti un ministri varētu sevi pasargāt no sabiedrības nosodīšanas. Redz, kā sanāca ar Andra Šķēles vekseli, ka KNAB nespēja pierādīt likuma pārkāpumus, jo likumi tika izstrādāti, lai visas nelikumības varētu apiet. Bet tagad par godīgumu. Vācijā un Japānā žurnālisti regulāri filmē ar slēpto kameru tos gadījumus, kad cilvēki ir negodīgi: atrod svešu mantu un piesavinās tā vietā, lai nodotu policijā vai kādai citai institūcijai, kura glabā atrastas mantas. Tāpēc jau Vācijā un citās valstīs ir diezgan augsts godīguma reitings. Latvijā atrasta manta tiek nekaunīgi piesavināta, jo par to neviens nezina un to neviens nepublisko. Diemžēl.”
Jevdokija Šašmolova
“Mūsu valsts humānie likumi un attieksme pret zagļiem ir vienkārši apbrīnas vērta, pilnīgi piekrītu ASV rīcībai — visiem būtu jāzina noziedznieku personas dati, mācību vai darba vieta, varbūt tad mainītos attieksme — pārkāpt likumu vai nē. Taču šobrīd situācija ir tāda, ka zaglis var droši zagt, jo viņam par to nekas nedraud. Pat mazi bērni zog un, ja tiek pieķerti, tā arī pasaka — jūs man tāpat neko nevarat izdarīt. Lai atturētu no zādzībām, visos veikalos vajadzētu redzamā vietā izkārt zagļu fotogrāfijas un personas datus, arī darbavietas un skolas nosaukumus. Manuprāt, tā kāri zagt varētu iznīdēt jau sākuma stadijā, kolīdz tā ir parādījusies. Nevis tāda auklēšanās ar noziedzniekiem, kā ir pašreiz.”
Pārdevēja
