Nu jā, labi un patētiski jau skan par to cieņu un saprašanos, diemžēl daža vīramāte ir vēl briesmīgāka par vellamāti.
Maijas vēstulei “Vīramāte, bet ne vellamāte”:
“Nu jā, labi un patētiski jau skan par to cieņu un saprašanos, diemžēl daža vīramāte ir vēl briesmīgāka par vellamāti. Varu vai no ādas izlīst, bet savai vīramātei nekad nebūšu laba un mīļa, jo ir dēlu mātes, kuras līdz kapa malai otrā sievietē saskata konkurenti. Patiesība ir gaužām vienkārša — labā saprašanās atkarīga no vecākās sievietes (respektīvi — vīramātes), tad problēmu nebūs. Vedekla pret vīramāti izturēsies, vadoties no tā, kāda pret viņu ir vīramāte. Bet tā, kura neprot cienīt sievieti, kuru viņas dēls izvēlējies, ir un paliks vellamāte.”
Sievasmāte ragana
Sandras Pumpures rakstam “Pārdevēja uzlabo garastāvokli”:
“Vai ziniet, cik liela tām pārdevējām aldziņa? Sevišķi pārtikas veikalos strādājošajām — 100 latiņu “uz rokas” par nostrādātajām 16 stundām dienā un 16 dienām mēnesī. Turklāt jāpaspēj izlikt preces, apkalpot pircējus un vēl smaidīt, būt laipnai un izdabāt katra pircēja garastāvoklim. Kādā vidusskolēnu aptaujā pārdevējas profesija tika novērtēta zemāk par apkopējas darbu, un nav jau arī kas strādā šajā profesijā. Labu pārdevēju atrast ir tik grūti, zinu no pieredzes.”
Pārdevēja
