— Kāds zemes apstrādes veids, iestājoties ES, dos lielāku peļņu? Ko audzēt? Kuram apstrādes veidam piešķirta lielāka nauda?
— Kāds zemes apstrādes veids, iestājoties ES, dos lielāku peļņu? Ko audzēt? Kuram apstrādes veidam piešķirta lielāka nauda?
Uz šo jautājumu nav vienas pareizās atbildes. Eiropas Savienība paredz vienādus tiešos maksājumus par laukaugu platību — neatkarīgi no tā, vai audzē graudaugus, proteīnaugus vai eļļas augus.
Ja audzē kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, graudu sorgo, griķus, prosu un Kanāriju spulgzālsēklas, saldo kukurūzu, sojas pupiņas, rapša sēklas, saulespuķu sēklas, zirņus, lauka pupas, saldo lupīnu vai linu sēklas, hektārmaksājumi 2004. gadā būs 52 lati par hektāru. Šie tiešie maksājumi katru gadu palielināsies apmēram par pieciem latiem, līdz 2010. gadā sasniegs Ls/ha 94,50.
Turklāt lauksaimniecība nepieļauj vienas kultūras audzēšanu — augu seka pieprasa rotāciju vismaz 3—4 kultūrām. Tikai šo dažādo kultūru ienākumu summa var dot vēlamo rezultātu. Kultūru izvēle ir atkarīga gan no augsnes, gan no reljefa, gan no zemnieka tehniskajām iespējām iesēt, apstrādāt un novākt. Šobrīd Zemkopības ministrijas speciālisti par rentablāko atzīst rapsi, kura sēklām cena cēlusies no Ls/t 120 līdz Ls/t 160, bet arī tam ir nepieciešama augu seka.
Ieteicams vērsties sava rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā — vai nu ierodoties tur ar kartējamo materiālu vai arī uzaicinot augkopības speciālistu uz savu saimniecību. Kultūru izvēlē var palīdzēt Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKC) izdevums “Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībai 2001. gadā”, kura tabulā katrs var ievadīt savas saimniecības datus un veikt aprēķinus. Šo izdevumu var “ielādēt” savā datorā no interneta adreses http://www.llkc.lv/nodalas/informacija/subsidijulit.htm.
