Pavasarī vairums mednieku pievēršas sīko plēsēju — lielākoties lapsu un jenotsuņu — medībām. Tas palīdz ne tikai ierobežot šo dzīvnieku skaitu, bet arī samazināt trakumsērgas un kašķa izplatīšanos.
Lapsām ir riesta laiks, un viņas var ieraudzīt laukā ne tikai krēslā, bet pat dienas vidū. Pie lapsu labajiem darbiem pieskaitāma peļu un citu sīko grauzēju skaita samazināšana, bet viņas noteikti vainojamas arī zaķu un uz zemes ligzdojošo putnu iznīdēšanā.
Jenotsuņi šobrīd jau pamodušies no ziemas miega un aktīvi meklē barību — tuvojas arī cilvēku mītnēm un fermām. Zemnieki ar to nav mierā un lūdz mednieku palīdzību.
— Ar vērā ņemamiem panākumiem lapsu medībās Kokneses un Bebru apkaimē pagaidām lepoties nevar, — stāsta Kokneses novada medību koordinācijas padomes priekšsēdētājs Edgars Mikāls. — Pats šopavasar esmu nomedījis vien trīs lapsas un pāris jenotsuņu. Turklāt slimības, iespējams, kašķa, dēļ viņiem trūkst lielākā daļa apmatojuma. Arī citu aktīvāko mednieku kontā ir vien divas trīs kuplastes. Ir bijuši gadi, kad esam šāvuši pa desmit un vairāk lapsām katrs. Viņas varēja sastapt vai katrā grāvmalā. Galvenais — pirmajam pamanīt dzīvnieku un izlemt, kā viņam labāk tuvoties šāviena attālumā, ņemot vērā reljefa īpatnības un vēja virzienu. Savukārt vaktēt pie ēsmas ir visai garlaicīgs process.
Bieži vien gadās, ka lapsu medības nākas rīkot pēc tam, kad esam saņēmuši ziņas par dzīvnieku, kurš pārāk bieži apmeklē kādu māju. Aizvadītajā vasarā nācās vaktēt kādu lapsu, kura bija sākusi nākt uz Bebru bērnudārza teritoriju. Izpētīju taciņu, pa kuru viņa pārvietojās, un sagaidīju kuplasti pļavā pie ciemata robežas. Dzīvnieks bija ļoti noplucis, un, kas zina, varēja ievazāt kādas slimības. Līdzīgs gadījums bija ar lapsu, kura klaiņoja Jākobsona muzeja apkaimē. Nav jau patīkami veikt šādus “pasūtījumus”, bet kurš cits to darīs, ja ne mednieki.
