Regulāra lamāšanās darbā uzlabo komandas garu strādājošo vidū, ļaujot viņiem labāk izpaust savas jūtas, kā arī attīstīt savstarpējās attiecības — liecina britu zinātnieku veikts pētījums.
Regulāra lamāšanās darbā uzlabo komandas garu strādājošo vidū, ļaujot viņiem labāk izpaust savas jūtas, kā arī attīstīt savstarpējās attiecības — liecina britu zinātnieku veikts pētījums.
Austrumanglijas universitātes menedžmenta profesors Jehuda Baruhs un viņa bijušais audzēknis Stjuarts Dženkins Lielbritānijā un ASV veica pētījumu par lamāšanos darbavietās un tās ietekmi uz menedžeriem.
Zinātnieki secinājuši, ka lamāšanos augstāka personāla vai klientu priekšā nevajadzētu veicināt, to varētu pat aizliegt, bet citos apstākļos rupjības palīdz stiprināt solidaritāti darbinieku vidū un izgāzt neapmierinātību, stresu vai citas jūtas.
“Darbinieki regulāri lamājas un nebūt ne negatīvā aizskarošā veidā,” skaidroja Baruhs. “Lamāšanos izmanto kā sociālu parādību, lai atspoguļotu solidaritāti un stiprinātu grupas savstarpējo saistību vai arī lai mazinātu stresu.”
Pētījumā atklāts, ka sievietes lamājas daudz biežāk, nekā uzskatīts, īpaši savā starpā.
“Rupjību aizliegšana un personāla sodīšana par lamāšanos var demonstrēt vadības stiprumu, bet tā sagraus būtisku saikni starp personālu un ietekmēs strādājošo morāli un motivāciju,” norādīja Baruhs.
