Aizkraukles mākslu skolas pasniedzēja Maruta Možeika Latvijas Amatniecības kameras meistares diplomu saņēmusi 1997. gadā.
Aizkraukles mākslu skolas pasniedzēja Maruta Možeika Latvijas Amatniecības kameras meistares diplomu saņēmusi 1997. gadā. Zināšanas viņa nodod bērniem, kuros visaugstāk vērtē uzcītību un darba mīlestību.
Maruta Možeika auž jau kopš skolas gadiem. Savulaik viņai bijusi ļoti jauka darbmācības skolotāja, kura pratusi meitenes ieinteresēt. Marutai ļoti gribējies būt tādai kā viņas skolotāja, tāpēc pēc skolas devusies turpināt mācības Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā.
Goda lieta
Meistares diploms Možeikas kundzei ir vienīgais augstākās profesionālās izglītības apliecinājums, bez tā mācīt bērnus nevarētu. Šo diplomu viņa nav ieguvusi tikai tāpēc, lai saņemtu lielāku algu. Dokuments katram meistaram ir goda lieta, lai gan pašlaik tas nav lielā vērtē.
Sākumā gan pret Amatniecības kameras kārtību bijusi iekšēja pretestība, jo kabatā jau bijis viens dokuments, kurā rakstīts “meistars”.
Par privātbiznesu nedomā
Meistara diploms ļautu darboties arī privātbiznesā, jo apgūti ekonomikas pamati un citas zināšanas, kuras nepieciešamas, lai sāktu saimniecisko darbību, taču Maruta Možeika par to vēl nedomā.
–– Strādājot citās profesijās, var nodarboties ar privātbiznesu, taču audēji ar savu darbu iztiku nevar nopelnīt, –– saka Možeikas kundze. –– Cilvēkiem nav tik daudz naudas, lai varētu pirkt austas segas un lakatus, tāpēc aušana ir tikai vaļasprieks. Regulāri piedalos amatnieku tirgos, kurus rīko Brīvdabas muzejā Rīgā. Tur audēju darbu ir ļoti daudz, taču tikai retais apmeklētājs kaut ko nopērk. Ir bijuši gadījumi, ka cilvēks nāk no gada gadā, apskata kādu konkrētu segu un tikai trešajā vai ceturtajā gadā nopērk, paziņojot, ka beidzot izdevies sakrāt nepieciešamo naudassummu.
Marutai Možeikai vislabāk patīk aust segas. Ne gluži tautiskās, bet ar dažiem tautiskajiem elementiem. Visbiežāk savos darbos viņa izvēlas zilās, dzeltenās un brūnās krāsas, kuras dažam pirmajā mirklī pat šķiet nesaderīgas. Arī diplomdarbā izmantotas šīs krāsas –– austa sega un liels lakats, kurš izgatavots sarežģītā dubultauduma tehnikā. Kopš idejas rašanās brīža līdz tās realizācijai parasti nepaiet ilgs laiks.
–– Kad strādāju, laiks skrien ļoti ātri, –– saka Možeikas kundze. –– Gribas ātrāk ieraudzīt galarezultātu, tāpēc stellēs pavadu ilgu laiku.
Diplomdarbam nepieciešamos priekšmetus viņa noauda Ziemassvētkos, lai gan apgalvo, ka šajā laikā nedrīkst strādāt. Taču skolā tad ir brīvlaiks, tāpēc aušanai var veltīt ilgāku laiku.
Sapnis par gobelēnu
Vaicāta par to, kāda būtu viņas sapņu sega, Možeikas kundze nedaudz samulsa –– visas idejas, kuras rodas, parasti tiek realizētas. Mazliet padomājusi, viņa atzina, ka neizpildīts palicis sapnis par gobelēnu. Tam nav atlicis laika.
Diegi klīsterī
Reizēm gadās, ka pašas zināšanu tomēr nepietiek. Aužot vilnas lakatu, nācies domāt, kā padarīt stiprāku vilnas dziju, lai tā tik ātri nesatrūktu. Lai darbu pabeigtu, Možeikas kundze izlasījusi ne vienu vien vecu padomu grāmatu, līdz atradusi, ka šos diegus var apstrādāt ar klīsteri. Galu galā lakats izdevies ļoti krāšņs. Tas ir viņas mīļākais lakats.
