Aizkrauklē aizvadīts viens no lielākajiem šī gada sporta notikumiem mūsu pusē — “Storent” Eiropas kausa izcīņa ātrumlaivām. Divas dienas nedēļas nogalē sacensību skatītājiem un dalībniekiem, bija spraigu notikumu, zaudējuma rūgtuma, salauztas tehnikas, kā arī uzvaras un veiksmes prieka pilnas. Svarīgā pasākuma organizatoru, novērotāju, dalībnieku un skatītāju atziņa — šis bija labs ģenerālmēģinājums, un nākamajā vasarā ātrumlaivas, iespējams, atgriezīsies Aizkrauklē. Ar varbūt pat vēl augstāka līmeņa — pasaules čempionāta — posmu.
Aizkrauklē notika Eiropas čempionāta 2. posms laivu klasei O-350 un Eiropas čempionāta 1. posms laivu klasei FR-1000, kā arī Latvijas čempionāta 6. posms. Aizkrauklē FR-1000 klasē par uzvarētāju kļuva Lotārs Millers, savukārt O-350 klasē Andis Ratnieks izcīnīja otro vietu, Mārtiņš Morozs — trešo. Par uzvarētāju gan posmā, gan kopvērtējumā kļuva čehu pilots Dāvids Loukotka.
Vienlaikus ar Eiropas čempionātu notika arī Latvijas atklātā čempionāta 6. posms. Par posma uzvarētājiem Latvijas čempionātā JT250 klasē kļuva Niklāvs Parolis, GT15 — Laura Lakovica-Lakoviča, GT 30 — Jānis Zarečņevs, S550 — Reinis Musts, OSY400 — Viesturs Lācis, F2 — Edgars Riabko, F4 — Ņikita Lijcs, RN2000 — Vladimirs Fjodorovs.
Itālijā ir daudz trakāk
Sestdiena — ieskaites braucienu diena — pagāja salīdzinoši mierīgi. Dienas izskaņā, vējam pieņemoties spēkā, Daugavas ūdeņi vairs nebija braucējiem tik labvēlīgi. Vienā no bīstamākajām laivu klasēm O-350, par kuras aizliegšanu pēdējos gados runā arvien biežāk, dzinēju savai šogad Itālijā pirktajai laivai “nokāva” sacensību organizators skrīverietis Andis Ratnieks. Vienā no trases līkumiem laiva iegāja par dziļu, dzinējā ierāva ūdeni, pārlaužot kloķvārpstu. Kopā ar mehāniķiem nolemts “uz karstām pēdām” dzinēju neremontēt. Jo vairāk tādēļ, ka pēc iegūto punktu skaita viņam šajā posmā un čempionāta kopvērtējumā ir otrā vieta. Šīs laivu klases braucieni bija vieni no skatītājiem interesantākajiem, jo bija dažādu tehnisku neveiksmju, avāriju vajāti. Fināla braucienā brauca tikai viens dalībnieks, bet arī viņa laivas dzinējam nedarbojās visi cilindri, tādēļ pēc cēlā vientulībā ar zilu dūmu vērpeti aiz muguras pavadītiem apļiem viņš tomēr padevās.
Vairāki no braucējiem intervijās norādīja uz upē peldošajiem kokiem, kuri, traucoties laivai lielā ātrumā, vairāk nekā 100 km/h, dzinēja dzenskrūvei un korpusam rada nopietnus bojājumus. Tomēr, salīdzinoši ar citām trasēm, piemēram, Itālijas, kur ūdenī redzami lieli koku stumbri, Daugavas ūdeņi ir gana tīri. Laivu skriešanos pieredzējušie vīri stāsta, ka lielākais bieds ir ūdenī ilgi mirkušie koki, kas iegrimst un peld ap 30 centimetru zem ūdens virsmas. Caurumu laivas korpusā naktī uz svētdienu steidza lāpīt arī “Art Racing” pārstāvja Dāvja Aupes laivai nr. 42 klasē FR — 1000.
Ceram uz pasaules čempionātu
Latvijas Ūdens motosporta federācijas vadītājs Atis Slakteris, kurš pats savulaik piedalījies ātrumlaivu sacensībās un ūdens motosporta pieredze skaitāma 45 gados, atceras, ka Aizkrauklē agrāk rīkotas PSRS un Latvijas PSR mēroga sacensības, bet atjaunotās brīvvalsts laikā tik liela mēroga kā šīs nav bijušas. Tāpēc federācijas vadītājs pateicas visiem, kuri piedalījās šī pasākuma organizēšanā, tajā skaitā klubam “ART Racing”, Lotāram un Sanitai Milleriem, Aizkraukles novada pašvaldībai: “Malači! Viss izdevies lieliski, ņemot vērā to, ka nebija pieredzes te šāda mēroga sacensību rīkošanā.” Kā sportists ar lielu pieredzi viņš teic, ka Aizkrauklē ir liels potenciāls šādu sacensību rīkošanai nākotnē — gan plašās un dziļās ūdenskrātuves, gan skatītāju ērtību dēļ, jo Daugavas krasts šajā vietā ir veidots amfiteātra veidā. Vietām vajadzētu piestrādāt pie seguma, proti, ieveidot betona vai kāda cita materiāla celiņus, lai smagākās laivas vieglāk, īpaši lietus laikā, varētu aiztransportēt līdz ceļamkrāniem.
Komentējot daudzos nelaimes gadījumus trasē, Atis Slakteris teic — tie vairāk attiecināmi uz O-350 klasi, kas ir ļoti bīstama. Braucēji to apzinās, sacensību rīkotāji un jebkurš sportists pirms sacensībām ar parakstu apliecina, ka braucot uzņemas risku. Tādēļ krastā gatavībā bija divas “ātrās” palīdzības brigādes, un, kā skatītāji pārliecinājās, nereti tās abas bija nodarbinātas, sniedzot palīdzību cietušajiem. Komentējot Aizkrauklē notikušo avāriju starp Itālijas un Slovākijas braucējiem, pieredzējušais sportists teic — viņiem paveicās, jo sekas šādā negadījumā varēja būt daudz nopietnākas. A. Slakteris arī apstiprina iepriekš izskanējušo iespēju par pasaules kausa izcīņas ūdens motosportā rīkošanu Aizkrauklē. Šajās dienās notikušās sacensības ir labs atvēziens augstākiem mērķiem. Salīdzinoši ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā nacionālā čempionāta posmu ir vairāk, un līdz ar Aizkraukles pievienošanos pārējām norises vietām Latvija ūdens motosportā nostiprina savu pārākumu pārējo valstu vidū.
Komisārs novērtē atzinīgi
Starptautiskās ūdens motosporta apvienības komisārs Riko Ūrings “Staburagam” stāsta, ka pats kādreiz piedalījies sacensībās Aizkrauklē un vēl agrāk, astoņdesmitajos gados, startējis sacensībās pie Skrīveriem. Šajās dienās viņa pārziņā bija novērot, lai sacensības noritētu pēc noteikumiem, kā arī palīdzēja organizatoriem, rakstīja pārskatus par notikušo. Viņš atzīst, ka ne visi organizatoriskie darbi veikti teicami, bet nav arī lielu nepilnību. Komisārs atzinīgi novērtēja glābēju darbu uz ūdens, kā arī pietiekamu medicīniskā personāla skaitu. Daugava, Pļaviņu HES akvatorija ir pietiekami dziļa, lai te rīkotu arī lielāku un ātrāku laivu klašu sacensības, tādu, kuras aprīkotas ar pilotu glābšanas kapsulām. Nedaudz sliktāks vērtējums ir saistībā ar izmitināšanu, kā dēļ dažiem nācās dzīvot pat 30 kilometru attālumā no Aizkraukles. Protams, tiem, kuri izvēlējās dzīvot kempinga parkā, cik zināms, sūdzību nebija.
Nedaudz atpaliekam no AlūksnesNormunds Avotiņš, sacensību komentētājs, ir balss, kuru dzirdēja katrs sacensību apmeklētājs un dalībnieks. Tā kā viņš pasākumu redzēja un komentēja no pirmās līdz pēdējai sekundei, kā arī pieredzējis visus posmus Latvijas čempionātā, par Aizkrauklē avārijām bagāto posmu teic, ka tas ir normāli, jo gadoties arī posmi, kad grafiks negadījumu dēļ kavējas par dienu. Nav arī nopietni cietušu sportistu, būtiskākās traumas ir Slovākijas pārstāvim Mihalam Kosutam. Trīs pārējās avārijas bija vien ar pilota atrašanos ārpus laivas. Patiesībā aizvadītas ļoti labas un mierīgas sacensības. Aizkraukles trase Normunda vērtējumā ir otrā labākā aiz Alūksnes ezera, kas īpaši piemērota šādām sacensībām. Kaut gan tik garas trases, 1,5 kilometru, nav pat Alūksnē.
Trase pie mājas sliekšņa
Tā kā pensionāriem ieeja bija bez maksas, aizkraukliete Vilija Kriša nedomājot izlēma, ka nāks un vēros sacensības abas dienas. Vērojot pārējos skatītājus, viņa teic, ka laikam ir viena no gados vecākajiem. Bet 86 gadus vecā kundze apliecina, ka noteikti nāks vēl, ja te rīkos ko līdzīgu. Viņa arī priecājas, ka trase izveidota tuvu pilsētas centram, tāpēc nebija grūti atnākt. Citus gadus, kad ūdens motosporta sacensības rīkoja pie “Kapteiņa krodziņa”, tik tālu negāja. Arī jaunībā šad tad apmeklēja moto un auto sacensības, tāpēc prieks, ka atkal var baudīt līdzīgas izjūtas.
Aizkrauklietis Oļgerts Milovidovs teic, ka pirms sacensībām par tām bija maz informācijas, īpaši tiem, kuri nelieto internetu. Kā bijušais laivu braucējs astoņdesmitajos gados Kaskādes komandā viņš sacensības vērtē ļoti augstu, priecājas par sportistu labajiem rezultātiem. Trase ir pārskatāma, sportisti varēja parādīt braukšanas tehniku, nebaidoties par bremzēšanu vai saskriešanos. Kā mīnusu sportistiem Oļģerts min spožo sauli un vāji saredzamo starta luksoforu, tādēļ gaismas signālu nācās mainīt uz sarkano karogu.
Viedokļi
Ar cimperlīgu kundzīti
Ieva Millere, FR-1000 klase (nr. 7), neraugoties uz dažādiem starpgadījumiem, prasmīgi novadīja laivu līdz finišam. Eiropas čempionātā viņai pagaidām septītā vieta deviņu vīru konkurencē. Par savu glisera tipa laivu viņa saka — ļoti sarežģīta meitenēm, smaga, grūta, un pie tam jācīnās ar vīriešiem. Par Aizkraukles trasi teic, ka tā ir laba, ātra. Ievai šī ir trešā sezona, bet laivu dzinēju skaņās esot pavadīta visa bērnība, kad tētis Lotārs Millers viņu ņēmis līdzi. Tagad, pie laivas stūres sēžot, bailes nejūt, ātrums patīk, un pašlaik laikam kāds tur, augšā, pieskatot, avārijas un citi nopietni negadījumi nav pieredzēti. Savu septiņus gadus veco laivu viņu mīļi sauc par “cimperlīgu kundzīti”.
Satrauc lielie viļņi
“Ļoti satraucošas un neaprakstāmas sajūtas,” tā tikko pēc finiša “Staburagam” saka divpadsmitgadīgā baušķeniece Laura Lakovica-Lakoviča no GT15 klases (nr. 50). Viņa braucienā un sacensību kopvērtējumā savā klasē ir labākā Latvijas čempionātā, aiz sevis atstājot sešus zēnus. “Lieli viļņi, par ko arī bija lielākais satraukums. Daži līkumi bija nevīžīgi, bet kopumā ļoti labi. ” Ar laivām “uz tu” viņa ir jau ceturto gadu, un, raksturojot Aizkraukles trasi, Laura, vēl aizelsusies, neslēpj sajūsmu. Viņa pirmo reizi startēja kopā ar citas klases — JT250 — braucējiem, tādēļ sarežģītas situācijas un konkurence trasē lielāka. Par gluži sievišķīgu viņa šo sporta veidu nedēvē, bet patika lidot virs viļņiem ir, šobrīd gan ar ātrumu līdz 70 km/h, bet nākotnē viņa plāno pāriet uz nākamo — ātrāku laivu klasi. Līdz šim dramatiskāko mirkli sacensībās pieredzējusi Alūksnes ezerā, kad lieli viļņi un vējš Lauras laivu pameta stāvus gaisā un tā par mata tiesu noturējās neapgāzusies.
Iekrīt ūdens grāvī
Viļņos kūleņoja arī jelgavnieks Valdis Kukaļks (nr. 92; FR-1000 klase). Viņa laivai ir uzstādīts motocikla motors. Par notikušo no skatītājiem tālākajā trases stūrī viņš saka: “Vienlaikus līkumā iegāja vairākas laivas, un ūdenī izveidojās kā bedre. Braucot ar lielu ātrumu, šādā bedrē iegāzos un no inerces laiva apmetās ar dibenu uz augšu. Sajūtas tādas pašas, kā iebraucot grāvī ar mašīnu. Tas notika tik ātri, ka nepaspēju nobīties. Dzinējs pilns ar ūdeni, un, lai to iztīrītu, samainītu eļļu, vajag laiku, tāpēc šajās sacensībās dalība nav iespējama.” Par trasi un sacensībām Aizkrauklē Valdis teic, ka var salīdzināt pirms aptuveni 15 gadiem te notikušās sacensības, kad trasei nebija labas konfigurācijas. Arī pašlaik starp ūdenstrasēm Latvijā nav daudz tādu kā šajās dienās Aizkrauklē izveidotā — ar garu ātrumposmu, lai varētu attīstīt pilnu dzinēja jaudu. Par grūtu Valdis atzina pagriezienu aiz finiša līnijas, kā arī trases pretējā pusē — ļoti šaura leņķa pagriezienu. Šajās sacensībās Valdis izbaudīja arī vāciešu komandas dalībnieku ‘‘vienotību’’, kad viens no braucējiem, traucējot braukt, izspiež pretinieku ārā no trases, palīdzot citam vācietim ieņemt labāku pozīciju. Jelgavnieks saka, ka tādā veidā izcīnītai uzvarai nav vērtības.
Anglis brauks arī nākamgadBraucējs no Līdsas, Jorkšīras grāfistes Lielbritānijā, Džims Nūns (nr. 12) ir viens no, ja ne pats ātrākais braucējs savā klasē Lielbritānijā, sasniedzot ātrumu 184 km/h. Braucot ar lielāka — 7 litru — dzinēja laivu, sasniedzis ātrumu 250 km/h. Novembrī Lielbritānijas ziemeļos viņš plāno sēsties pie stūres laivai, kuru uz priekšu dzīs reaktīvais dzinējs, kāds ierasti ir lidmašīnai. Džims teic, ka vēlētos sasniegt 300 km/h lielu ātrumu. Viņa tēvs 1970. gadā bija pasaules čempions ātrumlaivās, un arī Džima pusbrālis ieguvis pasaules čempiona titulu, savukārt jaunākais brālis, arī laivu pilots, kādās no sacensībām 17 gadu vecumā gāja bojā.
Par Aizkraukles trasi viņš saka — ātra, bet visu laiku jābrauc kā pagriezienā. “Tas ir izaicinājums. Trase ir laba, jo salīdzinoši nesen sacensībās Vācijā dažādu ūdenī peldošu priekšmetu dēļ braucienu apstādināja. Beigās arī ūdens līmenis upē bija par augstu un sacensības pārtrauca.’’ Anglis jokojot saka: “Toreiz no Apvienotās Karalistes uz Vāciju aizbraucu, lai padzertu alu. Citādi veltīgi izdota nauda un notērēts laiks.” Aizkraukli viņš raksturo par jauku vietu, arī viesnīcas pakalpojumi ir labi, kā arī kempinga iespējas. Vienīgā problēma — ļoti garš ceļš no mājām. Tomēr, ja sacensības rīkos arī nākamajā gadā, viņš, iespējams, brauks atkal. Jautāju, vai arī citur Eiropā starp laivu pilotiem ir sievietes, kā tas ir Latvijā? Angļu braucējs atbild, ka līdzīgi ir Zviedrijā, bet pa kādai pilotei ir arī Vācijā un Ungārijā. Jāpiebilst, ka pēc šīs intervijas Džims vienā no ātrumposmiem avarēja. Laiva apgāzās, un viņš kādu laiku pavadīja zem ūdens. Glābēji viņu nestuvēs nogādāja “ātrās” palīdzības brigādei.
