Nīderlandes Tilburgas universitātes veiktajā “Eiropas vērtību pētījumā”, kurš līdzfinansēts arī no ES fondiem, mēģināts saskaitīt arī laimīgos cilvēkus.
Nīderlandes Tilburgas universitātes veiktajā “Eiropas vērtību pētījumā”, kurš līdzfinansēts arī no ES fondiem, mēģināts saskaitīt arī laimīgos cilvēkus.
Baltijas sociālo zinātņu institūta direktore socioloģijas zinātņu doktore Brigita Zepa secinājusi, ka socioloģiski nevar izmērīt laimes lielumu, var tikai aptaujāt cilvēkus par viņu sajūtām. “Laime ir tik filozofiski ezotērisks jautājums, ka aptauja uz to nedod atbildi. Socioloģiski laimes sajūta ir atkarīga kā no materiālās situācijas, tā arī no politiskā režīma valstī,” uzskata socioloģe.
“Sociālā drošība, darbs, iztikas nosacījumi, labklājība ir noteicošie priekšnosacījumi laimes sajūtai. Arī brīvības sajūta, kas rodas tad, kad ir apziņas brīvība un pārvietošanās brīvība, atkarīga no valsts iekārtas — tas īpaši svarīgi cilvēkiem ar augstāko izglītību. Nedemokrātiskās valstīs cilvēki biežāk ir nelaimīgi,” pēc aptaujas secinājusi Brigita Zepa. Latvijā sevi par ļoti laimīgiem uzskata tikai 6,8 procenti aptaujāto.
Tāpēc visvairāk laimīgo cilvēku ir zemēs ar augstu labklājības līmeni — Skandināvijas valstīs, piemēram, Dānijā. Visnelaimīgākie cilvēki ir Krievijā un Rumānijā.
Šādu pētījumu veic reizi 10 gados 32 Eiropas valstīs. Latvijā to gan 1990. gadā, gan arī 1999. gadā veicis Baltijas sociālo zinātņu institūts.
Saeimas ESIC
