Kā sapnis man bija 13. jūlijs. Daudzeses pamatskolas 70 gadu jubilejas svinībās satikās bijušie un tagadējie skolotāji un skolēni. Daudzeses pamatskola bija mana pirmā darbavieta.
Kā sapnis man bija 13. jūlijs. Daudzeses pamatskolas 70 gadu jubilejas svinībās satikās bijušie un tagadējie skolotāji un skolēni.
Daudzeses pamatskola bija mana pirmā darbavieta. Pēc Rīgas pedagoģiskās skolas beigšanas 1955. gadā te nostrādāju septiņus gadus. Kolēģus un skolēnus atceros ar lielu mīlestību un pateicību. Te mācījos strādāt un dzīvot, te piedzīvoju pirmās neveiksmes un panākumus, pirmo mīlestību un vilšanos. Vienmēr blakus jutu savu pieredzējušāko kolēģu palīdzību un atbalstu.
Skola pašreizējā direktora vadībā ir ļoti mainījusies — kļuvusi modernāka, skaistāka, sakoptāka. Patīkami redzēt izremontēto trešo stāvu, labiekārtoto apkārtni. Daudzesiešiem ir ar ko lepoties!
Jauki satikt savus kādreizējos kolēģus un skolēnus, klausīties svētbrīdi baznīcā un skanīgajās dziesmās.
Ar labiem vārdiem un ziediem kapos pieminēja ilggadējo skolas direktoru Vladislavu Antānu un skolotāju Irmu Circeni.
Svinīgajā ceremonijā skolas zālē valdīja labestība, netrūka izdomas un pārsteigumu. Nevienu neaizmirsa, katra darbu novērtēja un cildināja. Visu grūti izteikt — to vajag redzēt un izjust.
Jūtos pateicīga pasākuma organizatoriem un dalībniekiem, skaisto dziesmu skandētājām, atmiņu kamola risinātājiem: savu pirmo darba gadu kolēģēm Birutai Antānei, Antoņinai Benjavai, Valdai Matisānei, savām skolniecēm, tagad skolotājām, Aijai Kļaviņai un Ilzei Kalniņai, manam audzēknim Kārlim Rihteram (Lauvam) par īpašo uzmanību pret savām pirmajām skolotājām un skolu. Valda Matisāne vairākkārt atkārtoja: “Esmu tik laimīga!”. Arī es jutos un esmu laimīga, bija vērts tikties.
Gunta Valpētere, pensionāre no Jaunjelgavas
