Jaunjelgavieši Skaidrīte un Žanis Rūdolfs Skalbes no Rīgas uz Jaunjelgavu pārcēlās pirms gadiem desmit. Nopirka māju netālu no meitas mītnes un tagad rosīgi saimnieko, kaut arī abiem jau pāri septiņdesmit.
Jaunjelgavieši Skaidrīte un Žanis Rūdolfs Skalbes no Rīgas uz Jaunjelgavu pārcēlās pirms gadiem desmit. Nopirka māju netālu no meitas mītnes un tagad rosīgi saimnieko, kaut arī abiem jau pāri septiņdesmit. Arī zelta kāzas nosvinētas.
Skalbes kopš sendienām ir jaunjelgavieši, bet Skaidrītes kundze — lubāniete. Jaunjelgavā viņas vecāki ieradušies pēc kara.
Žanis ar brāli Akselu iesaukti leģionā, kopā bijuši frontē. Viņš izcietis ieslodzījumu un pazemojumu, līdz 1950. gada rudenī atgriezies dzimtajā pilsētā.
Liktenīgā ieskatīšanās
Liktenīgi, bet tajā pašā rudenī viņš satika Skaidrīti.
— Tas notika tepat, Ganu ielas galā, kulšanas talkā. Žanis tur ieradās ar kādu ziņu, un tad viens otrā ieskatījāmies, — atceras Skaidrītes kundze.
Gadu pēc šīs tikšanās viņi apprecējās un drīz pārcēlās uz Rīgu. Ģimenē ir divas meitas — Ajita un Ingrīda, nu jau četri mazbērni un divi mazmazbērni.
— Visu mūžu dzīvojām un strādājām Rīgā. Skaidrīte ilgus gadus apavu fabrikā “1. Maijs”, es — dažādās vietās par krāsotāju. Šo arodu apguvu jau jaunībā, vēl Jaunjelgavā, — stāsta Žanis.
Jauno gadu sagaida divatā ar suni
Skalbēm Rīgā bija piecistabu dzīvoklis, kuru atstāja Ingrīdas ģimenei, bet paši nolēma atgriezties Jaunjelgavā. Nopirka nelielu māju tuvu otrās meitas Ajitas dzīvesvietai un sāka to labiekārtot.
Skaidrītes kundze visu labi atceras:
— Vīrs sākumā vēl palika Rīgā Ingrīdas zēnus pieskatīt, bet es devos uz jauno māju. Bija Vecgada vakars. Ar meitu runājām, ka vajadzētu iegādāties mājas sargu — sunīti. Devāmies uz tirgu, bet tur tikai viens kaukāzietes kucēns, kuram pircējs jau stāv blakus. Mums suns iepatikās. Saimniece jautāja, kur mēs dzīvojam. Teicām — Jaunjelgavā, pie mums sunītim būs daudz labāk nekā Rīgas dzīvoklī, jo otrs pircējs bija rīdzinieks. Suņa saimniece pierunāja viņu lielu suni nepirkt un apgalvoja, ka mums būs labs mājas sargs.
Tā ar mazo Argo divatā jaunajā mājā sagaidījām 1995. gadu. Visus šos gadus suns ir uzticams draugs visai ģimenei, taču patlaban slimo, tāpēc esam iegādājušies kucēnu Dadzi.
Oma, lūdzu, biezpienmaizi!
Lai gan Skalbes saņem pensiju un arī bērni palīdz, viņi tur govi un vistas, paši izaudzē saknes un dārzeņus. Pašu govs piens vislabākais, un arī savu vistu dētās olas garšīgākas — par to pārliecināta Skalbju jaunā paaudze. Pirmais, ko mazbērni vecmāmiņai allaž lūdz, ir biezpienmaize, jo tik garšīgu neviens cits, viņuprāt, neprot izcept. Govi slauc ne tikai saimniece, bet arī saimnieks. To viņš dara labprāt, lai sievai rokas atpūšas.
Znota dāvana stiprina veselību
Vienā istabā Skalbēm novietots velosipēds — trenažieris. Abi laulātie, kuriem kopā jau 150 gadu, ik dienu trenējas, lai labāka veselība.
— Trenažieri uzdāvināja znots Sergejs, nu mazbērni aprēķinājuši, ka esam aizbraukuši līdz Maskavai un atpakaļ. Parasti piecpadsmit minūtēs “nobraucu” divus kilometrus, — stāsta Žanis.
Viņam trenažieris vajadzīgs kāju ielocīšanai, bet Skaidrītes kundzei — sirds stiprināšanai. Skalbju ģimenes ārsts Mārtiņš Akmens gan iesaka būt piesardzīgiem un nepārpūlēties. Tomēr, ja kādu dienu neiznāk “pamīt pedāļus”, abi jūtoties nedaudz sliktāk.
Skalbes ne tikai pa mājām rosās, bet piedalās arī sabiedriskajā dzīvē, Rīgā un Jaunjelgavā apmeklē dažādus kultūras pasākumus. Par maz teātru un koncertu, varētu būt vairāk — uzskata dzīvespriecīgais pāris.
