Lai kāda būtu cilvēka attieksme pret zīlēšanu, nopietni vai puspajokam to izmēģinājis vai katrs.
Lai kāda būtu cilvēka attieksme pret zīlēšanu, nopietni vai puspajokam to izmēģinājis vai katrs.
Ko grib, to redz
Uzskata, ka vislielākā iespēja ieskatīties nākotnē ir tieši svētkos. Viena no tādām reizēm ir Jaungads. Janīnas kundze atceras, ka padomju gados, kad studējusi augstskolā, istabiņā dzīvojusi meitene no Latgales. Viņa visas vedinājusi tieši gadu mijā ieskatīties nākotnē. Lai zīlēt būtu ērtāk, alvas vietā ūdenī lējušas sveces parafīnu. Protams, katra izlietajā figūrā redzējusi to, ko vēlas saskatīt.
Uznāk miegs
Kopš studiju laikiem Janīnai katru gadu obligāts Jaungada rituāls ir zīlēšana. Līdz šim viņai nav izdevies īstenot kādā žurnālā lasītu zīlēšanas paņēmienu, kuru cer izmēģināt arī šogad. “Ņem trīs vienāda garuma sveces un sasien ar sarkanu diedziņu. Pusnaktī tās iededz un ļauj pilnībā izdegt. Kamēr sveces deg, jāsēž aizvērtām acīm un kaut ko jāvēlas. Kad sveces izdegušas, pārpalikušo parafīnu saliek kastītē un glabā līdz nākamajam gadam.” Pērn Janīna šo metodi mēģinājusi, bet aizsnaudusies. Kad pamodusies, sveces nopūtusi un gājusi gulēt.
Ātri un vienkārši
Savukārt pļaviņiete Aina nākotni zīlē pavisam vienkārši — ņem papīru, pamatīgi saburza, uzliek uz šķīvja un aizdedzina. Kamēr papīrs deg, skatās, kādas ēnas uz sienas veidojas. Pēc tām arī nosaka nākotni. Dažkārt iztēlei jābūt ļoti labai.
Ar cirvi pa slieksni
Ritas kundze no Aizkraukles pērn veikusi rituālu, kādu viņas draudzenei ieteikusi zīlniece: Jaungada vakarā, ejot pa māju pretēji pulksteņa radītāja virzienam, ar cirvja rokturi vai āmuru trīs reizes uzsit pa katru slieksni, sakot “mīlestība, saticība, pārticība”. Var ticēt vai neticēt, bet šajā gadā viņai tā visa neesot trūcis.
