Pagājušajā nedēļā manā e—pastā līdz ar vēstulīti no paziņas bija “iebiruši” arī vārdi no Rondas Bērnas grāmatas “Noslēpums”: “Ja žēlosieties, pievilkšanās likums nekavējoties sarūpēs jums vēl vairāk situāciju par kurām būs jāžēlojas. Ja klausīsieties citu žēlabās un pievērsīsiet tām lielu uzmanību vai jutīsiet līdzi un piebalsosiet, acumirklī radīsies situācijas, par kurām būs jāžēlojas pašam.”
Pēdējā gada laikā valdība parūpējusies, lai katram būtu kaut viens žēlošanās iemesls. Dažbrīd šķiet, ka tauta sadalījusies divās daļās — vaimanātājos un klausītājos. Un varbūt tāpēc šobrīd priecīgs, ar dzīvi apmierināts cilvēks šķiet kā brīnums.
Kad pagājušajā nedēļā satiku sen neredzētu paziņu, šķita — viņa ir no citas planētas. Ar sajūsmu viņa stāstīja par atpūtu un dabas baudīšanu purvā, lasot dzērvenes, likās, it kā loterijā laimējusi miljonu. No viņas virmoja tik daudz pozitīvu emociju! Kaut patiesībā nemaz jau tik spīdoši, salīdzinot ar citiem, viņai nesokas. Acīmredzot ir jāmāk citiem atklāt tikai labo un skaisto, skumjas un rūpes paturot sevī.
Mums katram ir sava dvēseles pils, no kuras augstumiem cits redz zvaigznes, cits — tikai zemi. Taču pasaule nav tikai liela bēdu ieleja — tajā ir daudz labu cilvēku, dvēseli bagātinošu emociju un jūtu. Īpaši šajā laikā vajadzētu sevī ielaist vairāk prieka, bet gaušanās netikumu iedzīt pazemē.
Šodien ir Miķeļa, arī Jumja, diena. Dainas vēsta, ka latvieši rudens ražas novākšanu atzīmējuši ar svinībām pie bagātīgi klātiem galdiem. Ir arī ticējums: kas jumi atrod, tam laime. Bet varbūt laimei nemaz nevajag jumi? Tas katram jāatrod paša sirdī.
