Rīt — pirmā Adventa svētdiena.
Rīt — pirmā Adventa svētdiena
Reiz dzīvoja kāds zēns, kurš mācījās 12. klasē. Viņš ļoti vēlējās, lai vecāki, kuri bija diezgan turīgi, viņam nopirktu jaunu automašīnu. Vecāki to apsolīja, tikai ar nosacījumu, ja sekmīgi pabeigs vidusskolu un palīdzēs mājas darbos. Visu gadu zēns cītīgi pildīja mājasdarbus, bez ierunām uzkopa māju, palīdzēja mātei virtuvē un darīja vēl daudz citu darbu. Kad beidzot pienāca izlaidums, zēns kā dāvanu saņēma… Bībeli. Tēvs viņam teica: “Dēls, tur tu atradīsi visu dzīvei nepieciešamo.”
Kad viņš to ieraudzīja, sadusmojās uz vecākiem, iesvieda Bībeli istabas stūrī un aizgāja no mājām. Ar laiku atrada darbu, apprecējās, viņam bija bērni, bet attiecības ar vecākiem joprojām bija vēsas. Pēc vairākiem gadiem viņa dzīve samezglojās, bija daudz problēmu. Nejauši ejot gar grāmatplauktu, ieraudzīja putekļiem klāto grāmatu. Tad atcerējās tēva vārdus un sāka šķirstīt lappusi pēc lappuses. Starp lapām atrada naudu, tieši tik, cik nepieciešams jaunas mašīnas iegādei…
Advents ir gaidīšanas laiks.
Mēs esam līdzīgi šim zēnam, ļoti ilgojamies sagaidīt kādu prieka brīdi, dāvanu, kuru mums pasniegs tuvs cilvēks, kādu uzmanības pilnu skatienu no tiem, kuri diendienā ir kopā ar mums. Tas viss tādēļ, ka mūsu sirdīs mājo ilgas pēc laimes. Visu dzīvi mēs virzām uz to, lai būtu laimīgi. Līdzīgi kā šis zēns, arī mēs dzenamies, triecamies naktīs, brīvdienās, lai tikai galamērķī sasniegtu iecerēto. Kad tas sasniegts, aiz apvāršņa jau redzam nākamo mērķi, un tā bez gala.
Pienāk brīdis, kad esam pēc kaut kā tiekušies, daudz sviedru un pūļu veltījuši kādam nopietnam darbam, projektam, bet galarezultāts mūs neapmierina. Tad mēs “iesviežam” savu darbu “stūrī” un dusmojamies uz sevi, uz tuvāko, arī uz Dievu. Ejot laikam, atskārstam, ka laime nav atkarīga no pārejošam lietām, ka vienalga ko dzīvē darītu, viss mūs apmierina tikai īsu brīdi, visa dzīve paiet kā tiekšanās pēc kaut kā nesasniedzama. Bieži nepamanām laimi tepat līdzās, kaut kur mūsu pašu plauktā, kur ar putekļiem pārklājusies kāda grāmata.
Advents (no latīņu val. “adventus” — atnākšana) ir laiks, kad varam pāršķirstīt Bībeli un pameklēt, vai tur nav kas tāds, kam esam pagājuši garām ikdienas steigā. Varbūt tur ir kāds laipns vārds, ko neesam pateikuši savam tuvākajam, kāds grēks, kurš grauž mūsu sirdsapziņu. Advents ir pārdomu un pārvērtību laiks, laiks, kad “vārds kļuva miesa” (Jāņa ev. 1,14). Laiks, kad Jēzus kļūst cilvēks, lai mēs paliktu cilvēciskāki. Adventa laikā savas sirds durvis atveram Jēzum, lai mums Kristus dzimšanas svētki būtu atdzimšanas brīdis jaunai dzīvei. Lai mēs šajā laikā starp ikdienas dzīves “lapām” spētu atrast to, kas dāvā laimi bez mēra (Jāņa ev. 4,13—14).
