Kad iebrienu rudzu laukā, es noplūcu rudzpuķu ziedu.
Kad iebrienu rudzu laukā,
Es noplūcu rudzpuķu ziedu
Un zinu — dzīve ir skaista,
Es pati kā puķe tur ziedu.
Cik liela laime ir sajust
Un redzēt, un dzirdēt, un mīlēt,
No rītiem ieraudzīt sauli,
Ar mīlu pret nedienām spītēt.
Bet vakaros saule kad noriet,
Ar basām kājām brist rasā
Un sajust, ka patiesā laime
Ir tikai sevī pašā.
