Latvijā vīnogas neaug! Šādu apgalvojumu nākas dzirdēt itin bieži. Bet pārsteidzošākais ir tas, ka tādu es dzirdēju šonedēļ no jaunas, izglītotas sievietes, kurai to bija iegalvojis kāds vīnzinības pasniedzējs.
Paradoksāli, jo mums taču ir piekļuve plašai informācijai, sākot ar drukāto presi un beidzot ar internetu. Un ziņu par Latvijā audzētām vīnogām tur nu ir daudz. Acīmredzot vainīga ir selektīvā attieksme pret informāciju: ja negribam — nepieņemam, bet no neesošā jeb nezināšanas taisām spriedumu. Manuprāt, tā ir izplatīta pēdējo gadu “slimība”.
Kāpēc jāaudzē savas vīnogas?
Kāpēc katram cilvēkam savā dārzā būtu jāaudzē mūsu apstākļiem piemērotās vīnogas, esmu rakstījis jau agrāk. Vispirms jau tāpēc, ka tās ir daudz mazāk saindētas par ievestajām no dienvidu zemēm. Otrkārt, tāpēc, ka tās, īpaši tumšās ziemeļu zonas vīnogas, satur vielas, kas uzlabo asins sastāvu, veicina sirds muskuļu darbību un satur tādas vielas kā resveratrolu, kas aizkavē vēža šūnu rašanos. Kāds no senajiem teica: iestādi vīnogu, un tu būsi laimīgs. Pēc baltkrievu selekcionāra V. Kuhareva apgalvojuma, vienam cilvēkam dārzā jāiestāda pieci vīnogu krūmi. Tas nemaz nav tik daudz, ja vidēji viens kopts krūms dod 7 — 8 kg ogu. Ar šo daudzumu pietiek, lai baudītu svaigas vīnogas rudenī un vēl atlicinātu kādu daļu konservēšanai, arī raudzēšanai.
Kādas vīnogas stādīt un kur?
Pasaulē ir vairāki tūkstoši vīnogu šķirņu un hibrīdu, un cik to īsti ir, nepateiks neviens. Latvijā šobrīd varētu būt ap pustūkstoti. Izstādē cilvēks ierauga daudzas izskatīgas ogas, un tādas nu viņam vajag. Bet viņš neklausās audzētāja padomos, viņš steidzas. Un beidzot, to ieguvis, iestāda un pēc gadiem, ja ieaug, brīnās, ka tur nekas labs neiznāk, ne tuvu tam, ko redzējis izstādē.
Tāpēc vispirms nosacīti sadalīsim visas vīnogas divās grupās: dārzā audzējamās un siltumnīcā audzējamās.
Dārzā audzējamās var sadalīt pēc ienākšanās laika:
agrajās, kuras ienākas no pumpura izplaukšanas līdz ogu pilngatavībai 95 —105 dienās. Pie tām varam pieskaitīt P. Sukatnieka šķirnes: ‘Agra’, ‘Guna’, ‘Sukribe’, ‘Veldze’, G. Vēsmiņa šķirnes: ‘Dovga’, ‘Cīravas agrā’, ‘Liepājas dzintars’, A. Gauļūna šķirni ‘Jodupe’;
vidēji agrajās (nobriest 100 — 110 dienās). P. Sukatnieka šķirnes: ‘Lauma’, ‘Meda’, ‘Supaga’, ‘Veina’, ‘Zilga’, A. Gaiļūna šķirnes: ‘Agne’, ‘Jadviga’, ‘Jodkrante’, ‘Sēle’, ‘Širvinta’, ‘Vārduve’, no krievu selekcionāru šķirnēm populārākās ir: ‘CĢL-43’ (‘Kuzmina zilā’), ‘ČBZ’, ‘Elegant sverhrannij’, ‘Hasanskij sladkij’, ‘Kijevas baltā’, ‘Korinka russkaja’, ‘PZA-8-11’, ‘Rannij Magarača’, ‘Rusbol’, ‘Suvenir Vaskovskogo’, ‘Talisman bezsemjannij’, no rietumu selekcionāru pārbaudītajām ir: ‘Himrods’, ‘Madlen royal’, ‘Moldovaja’, ‘Viking’;
vēlīnajās (nobriest 110 —120 dienās). Krievijas selekcionāru šķirnes: ‘Agat Donskoj’, ‘Ijuņskaja žemčužina’, (‘JHD’) ‘Jubilej Hersonskogo dačnika’, ‘Lora’ (‘Flora’), rietumu selekcionāru šķirnes: ‘Reliance’, ‘Swenson Red’;
vēlajās (nobriest 115 — 130 dienās). P. Sukatnieka šķirne ‘Dvietes zilā’, A. Gaiļūna šķirnes: ‘Gražine’, ‘Rasa’, krievu selekcionāru šķirnes: ‘Olga’, ‘Russkij jantarj’, ‘Stella’, ‘Skujiņa-675’;
ļoti vēlajās, labos gados pie mums ienākas 125 — 145 dienās, un pie tādām var pieskaitīt Latvijā izplatīto ‘Alfu’.
Šajā sadalījumā es nenosaucu daudzās A. Fazekaša šķirnes, kas lielākoties ir vēlīnas vīna šķirnes, daudzas Ukrainas lielogu šķirnes, kuras ļoti labos apstākļos ienākas dārzā, bez jau nosauktās ‘Loras’ un ‘PZA-8-11’ varu norādīt manā dārzā augošās ‘Beloje Čudo’, ‘Brigantīnu’, ‘Kiš-Miš Zaporožskij’, ‘Serafimovskij’, ‘Viktorija’ un citas. Bet tās ieteiktu audzēt tiem audzētājiem, kuriem tomēr ir pieredze vīnkoku kopšanā.
Pie siltumnīcā audzējamajām vīnogām mūsu apstākļos jāierindo visas šķirnes, kuru ienākšanās laiks ir no 115 dienām un vairāk. Manā dārzā tādas ir: ‘Arkādija’, ‘Baklanovskij’, ‘Denal’, ‘Čarlijs’, ‘Kodrjanka’, ‘Rozālija’, ‘Timurs’, ‘Talismans’, ‘Višenka’, ‘Vostorg ideaļnij’, G. Vēsmiņa šķirnes: ‘Liepājas pērle’, ‘Cīravas baltā’, ‘Cīravas muskats’, ‘Silva’ (‘Vēsmiņa’) un citas.
Piezīme: pēdējā laikā Latvijā lielveikalos nonāk no rietumiem ievestie vīnkoku stādi. Nekādā gadījumā neieteiktu tos iegādāties, neraugoties uz to zemo cenu. Vispirms neko nevar uzzināt par piedāvāto šķirni. Lielākoties piedāvātās šķirnes ir ar daudz ilgāku veģetācijas laiku, nekā mūsu daba to spēj nodrošināt. Tie slēpj bīstamību, ar tiem ienāk no Eiropas dienvidu zonas slimības, kādu agrāk Latvijā nebija, piemēram, antraknoze — bīstama vīnkoku infekcijas slimība, kas pie mums ir aklimatizējusies ļoti neilgā laikā.
No teiktā izriet pirmais nosacījums: izvēlieties tikai Latvijā audzētos vīnogu stādus un vislabāk pie zināmiem audzētājiem. Arī veikalos realizējamā mūsu produkcija ir pazīstama ar savu zīmolu, pie tās ir šo šķirņu apraksti, līdz ar to jūs par tām varat uzzināt sīkāk.
Otrais nosacījums, kas būtu jāievēro vīnogu šķirnes izvēlē: konkrētās šķirnes ziemcietība.
Trešais nosacījums: ir jāizvēlas pret sēnīšu slimībām izturīgākās šķirnes. Absolūtas drošības vairs nav. Pēdējos gados tās šķirnes (piemēram, P. Sukatnieka šķirnes), kuras uzskatīja kā slimību izturīgās, šobrīd ar pastiprināto stādu ievešanu no dienvidiem ir kļuvušas uzņēmīgākas pret sēnīšu infekcijas slimībām.
Ceturtais nosacījums: ja jūs iegādājaties vīnkoku, jums ir jāizglītojas visu mūžu un iegūtās zināšanas jāliek lietā. Izpildot šo nosacījumu, jūs iegūsiet tādas ogas, kādas redzat izstādēs.
Piektais nosacījums — pareiza kopšana.
* Izvēlieties piemērotu vietu savā dārzā —vēlams neliels slīpums D virzienā, nestādiet vīnkoku uz āderēm, īpaši krustpunktiem, nestādiet vīnkoku, kur ir augsts gruntsūdens līmenis (ne mazāk par
1 m).
* Ielabojiet augsni. Vīnkokiem vajadzīga irdena, ar humusu bagāta augsne, bet nevajag pārmēslot, tad augs spēcīgi veģetēs, bet maz ražos. Mūsu zonas vīnkokiem patīk nedaudz skābena augsne, kāda ir Latvijā caurmērā. Dienvidu vīnogām vēlama vairāk sārmaina augsne un augsnes ielabošana līdz 1m dziļumā.
* Vīnogas var izstādīt, kad zemes temperatūra 20 cm dziļumā ir sasniegusi +15 — +20º, pie mums tāda mēdz būt, sākot ar jūnija pirmo dekādi.
* Jāizvēlas krūma veidošanas forma un izsiešanas veids. Vīnkoks ir liāna, bet tas nevijas kā apinis, bet kāpj uz augšu, piestiprinoties ar vītņu (ūsu) palīdzību. Koptā dārzā vīnkoka stīgas izsien, noraujot vītnes.
* Jāapgūst vīnkoka kopšanas paņēmieni veģetācijas laikā (zaļās operācijas) un krūma apgriešana rudenī. Atcerieties: vīnoga ražo uz jaunajiem dzinumiem. Nākamā gada raža jāsāk veidot jau šīgada pavasarī.
* Jāizvēlas pareizs vīnkoka ieziemošanas veids. Uzsniegot sniegam, vīnkoki jāapmet ar sniegu.
