Lasītāju vēstules “Staburagam” allaž ir tik dažādas. Vieni vēlas kaut ko noskaidrot, citi pastāstīt par savām pozitīvajām vai negatīvajām emocijām. Savukārt dažam tā ir iespēja atklāt citiem daļiņu sevis.
Lasītāju vēstules “Staburagam” allaž ir tik dažādas. Vieni vēlas kaut ko noskaidrot, citi pastāstīt par savām pozitīvajām vai negatīvajām emocijām. Savukārt dažam tā ir iespēja atklāt citiem daļiņu sevis.
Nosaukums bez dokumenta
Aizkraukliete Dziedātājas kundze jautā, kāpēc publicētajā Aizkraukles pilsētas Goda pilsoņu sarakstā nebija nosaukts Pēteris Peļņiks?
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska skaidro, ka pilsētas Goda pilsoņa nosaukumu piešķir ar pašvaldības lēmumu. Par Peļņika kungu šādu dokumentu nav. Acīmredzot tas nolemts un paziņots mutiski, bet apstiprinājuma tam nav. Tomēr viņa nešaubās, ka Pēteris Peļņiks ir pelnījis šādu nosaukumu, un iedzīvotāji viņu var izvirzīt tā saņemšanai.
Nesen publicētajā informācijā par Aizkraukles pilsētas Goda pilsoņiem nav nosaukti arī ārvalstīs dzīvojošie un mirušie cilvēki.
Atkal kaut kas labs
“Staburaga” lasītāja Velta Vīle vēstulē stāsta, ka ar lielu gandarījumu televīzijā skatoties iestudējumu “Likteņa līdumnieki”, kurš veidots pēc rakstnieka Vladimira Kaijaka romāna. Sieviete vēlas pateikties talantīgajam rakstniekam, režisorei un aktieriem par tik patiesi attēlotajiem latviešu likteņstāstiem. Vīles kundze raksta, ka uzvedumā redzamas viņas jaunības dienas. Tas viss ir pašas pieredzēts — tikai citā variantā.
Savukārt pļaviņiete Alma Upmale stāsta par kādu citu kultūras norisi: “Ko Pļaviņu tautskolas dalībnieki dara tumšajos vakaros? Brauc uz teātri! Šoreiz Dailes teātrī skatījāmies izrādi “Melanholiskais valsis”, kurā Emīla Dārziņa mūža traģēdiju izdzīvo aktieris Artūrs Skrastiņš. Izrādi patīkami papildina Raimonda Paula muzicēšana un jauniešu koris “Kamēr”. Esam gandarīti, ka atkal redzēts kaut kas labs.”
Kaimiņu mudināta
Intas kundze no Daudzevas, kura vēstulē sevi nodēvējusi par Meža vecenīti, redakcijai atsūtījusi pašas sacerētu dzejoli. To darīt viņu pamudinājuši kaimiņi, kuri esot viņas darbu pirmie lasītāji.
Laiks negaida
Cienājies, ja ciemos nāci,
Iedzer glāzi vīna smalka,
Kas pagastā no jauna, stāsti,
Nesteidz prom no pilna galda.
Nedusmo, nav laika tērzēt,
Vēlu, lai tev labi klājas.
Jāiet slotām zarus griezt,
Jāsagādā malka mājās.
Vēlējums no operas
Vēlējumu dzejā, citējot Parcifala teiku no Vāgnera operas, “Staburagam” atsūtījis arī Fēlikss Čeksters no Kokneses:
“Mirdz svētnīca balta, pret zvaigznēm tā ceļas,
Kā aizsaules brīnums tā zaigo un zib.
Gan draudīgas bangas pret pamatiem veļas,
Bet velti tās trako un postīt to grib.
No ciešanu zelta
Šī svētnīca celta:
Tur dvēseles mieru un atpūtu baudīs,
Dievs pats būs pie viņām, un mēs — Viņa ļaudis.
