Pagājušajā 22. janvārī satiku veco vīru, kurš, ar kadiķu pirtsslotu padusē dodoties uz pirti, noteica: ziema būs gara, arī martā vēl kniebs…
Šķiet, ka vīram būs taisnība. Rudenī bērzi dzeltēja no apakšas, bet gulbji novembrī gāja prom vakarā, kas vedina uz to, ka pavasaris būs vēls un garš. Arī lāstekas, kas ik nakti kļūst garākas, liecina, ka sals martā vēl kodīs.
Marta pirmajā pusē, līdz Ģertrūdei (17. martam), sals neatkāpsies un tikai daždien, saules dzīts, var ierauties ēnā. Tāpat arī sniegs, bet ziemeļrietenī arī sniegputenis vēl atgādinās par sevi. Marta otrajā pusē, laikā ap Pavasara Māru (25. martu), būs arī pavasarīgi jaukas dienas, kad dienā var būt arī +8 grādi, bet naktī neliels sals. Tādējādi, saulei sniegu “graužot” un naktīs piesalstot, sniegs noplaks un ledus izčākstēs bez lieliem pavasara paliem. Protams, palienēs no applūšanas aprīlī neizvairīties, bet tāpēc jau arī ir pavasaris…
