Decembris ir adventes laiks. Kalendārās ziemas pirmais mēnesis. Tas ir laiks, kad izvairās trokšņot un līksmot, bet gaida Kristus piedzimšanu sirdī un Saules atgriešanos dabā.
Decembris ir ziemas cepure, janvāris — kažoks, februāris — ziemas zābaki. Ja decembris sauss — pavasaris un vasara būs sausa. Sniegains, ar sarmu un vējiem bagāts decembris paredz bagātu ražu nākamgad.
4. decembrī ir Bārbala. Tā ir Aitu diena un vienīgā diena decembrī pirms Ziemassvētkiem, kad iet budēļos. Ticējums saka — Bārbiņa atved ziemu un pār ūdeņiem ledus tiltus taisa.
Ticējumi. Ja šajā dienā ir ledus, tad Bārbiņa to lauž (atkusnis). Ja nav, tad Bārbiņa to taisa. Ja 4. decembrī sals — tad visos turpmākās ziemas svētkos būs sals. Ja atkusnis — tad arī svētkos būs atkušņi.
Niklāva (Nikolaja) jeb Zirgu diena ir 6. decembrī. Šajā dienā dzimis Ziemassvētku vecītis. Šī ir svētku diena mājas kustoņiem, īpaši zirgiem. Kurš šo dienu nesvētī, tam nepadodas ne zirgi, ne mājputni, ne aitas.
Ticējumi. Ja Zirgu dienā zirgiem muguras noberž ar sniegu, tad tie neslimos un arī mošķi neēdīs. Šajā dienā sākas ragavu ceļš. Ja 6. decembrī ziemeļvējš un sniegs, vasara būs auksta un lietaina.
