Pāri pār laika upi man nojaukti visi tilti. Uz viņu krastu vēl noskatos, bet tādēļ jau nekļūst man silti. Plūst laika upe man nolemtā, kādi gan tur aizsprosti celti!
Pāri pār laika upi man nojaukti visi tilti.
Uz viņu krastu vēl noskatos,
bet tādēļ jau nekļūst man silti.
Plūst laika upe man nolemtā,
kādi gan tur aizsprosti celti!
Tajā vietā, kur paparde ziedēja,
vējš dzenā atmiņu smilti.
Bet sapnī es redzu, ka alojos:
tā vēl nava pasaules mala…
Mana pirmā doma, kad modīšos, —
es visu sākšu no gala.