Pirms pulksteņa izgudrošanas cilvēks bija izdomājis daudz veidu, kā noteikt pareizu laiku.
Pirms pulksteņa izgudrošanas cilvēks bija izdomājis daudz veidu, kā noteikt pareizu laiku.
Sākumā to noteica pēc saules lēkta un rieta. Tad mērīja un vēroja gan savu ēnu, gan akmeņu, koku un dažādu citu priekšmetu ēnas. Tu jau zini, ka ēna visīsākā ir tieši pusdienlaikā. Arī zvaigznes kalpoja kā milzu pulkstenis naktī, jo dažādās nakts stundās var redzēt dažādas zvaigznes.
Senie ēģiptieši pat bija izgudrojuši ēnu pulksteni. Tas sastāvēja no parastas koka plāksnes ar 12 norādēm un vidū iesprausta kociņa. Tagad mēs tos saucam par saules pulksteņiem.
Izrādās, ka laika noteikšanai var izmantot arī uguni un ūdeni. To noteica pēc degošas sveces, kura galos bija iegriezta, jo noteiktā laikā nodeg noteikts sveces gabaliņš. To varētu nosaukt arī par sveču pulksteni.
Ūdens pulkstenis sastāvēja no šķīvja ar mazu caurumiņu. To ielika ūdenī. Ar laiku tas piesūcās ar ūdeni kā caura laiva un nogrima. No caurumiņa lieluma bija atkarīgs laika ilgums, kas pagājis.
Apmēram pirms 2000 gadiem cilvēks izgudroja smilšu pulksteni. Tas sastāv no divām daļām, no kurām vienā sākotnēji ir smiltis. Kad smilšu pulksteni apgriež otrādi, smiltis no augšējās daļas lēni sabirst apakšējā. Cik smilšu pulkstenī, tik ilgi tās birst. Jo vairāk, jo ilgāks laiks paiet.
Vēl bija tādi pulksteņi, kur laika noteikšanai izmantoja dažādas puķes un smaržas.
Un kāds pulkstenis ir tavās mājās? Pastāsti man!
