Susējas gleznainajā krastā Mazzalves pagasta “Ozoliņu” mājās dzīvo Vija Krumovica. Viņa ir izaudzinājusi dēlu un meitu, bet tagad pašaizliedzīgi rūpējas arī par četriem mazbērniem.
Susējas gleznainajā krastā Mazzalves pagasta “Ozoliņu” mājās dzīvo Vija Krumovica. Viņa ir izaudzinājusi dēlu un meitu, bet tagad pašaizliedzīgi rūpējas arī par četriem mazbērniem.
Vijas kundze ir vecmāmiņa trijiem mazbērniem un, kā pati smej, viņai esot “uzdāvināts” arī ceturtais bērns. Tā iznācis, ka Vijas Krumovicas ģimenē patvērumu un mīlestību atrada arī radu bērniņš. Tagad Vijas kundze ir mamma četriem brašiem puikām.
“Mana dzimtā puse ir Taurkalne, tur skolas gaitas sāka arī mani bērni. Pārcēlāmies uz Jaunjelgavu, pēc tam — uz Iecavu. 20 gadu nostrādāju Iecavas putnu fermā, darbu darīju ar prieku, īpaši patika strādāt pie mazajiem cālīšiem — tādi mazi pūkaini kamoliņi,” atceras Vijas kundze. “Vēlāk strādāju olu pulvera cehā. Nedēļas nogalēs apciemoju vecākus dzimtajās Taurkalnes mājās. Kad tēvs aizgāja aizsaulē, māte pārcēlās dzīvot pie manas māsas Mazzalvē, “Ozoliņu” mājās.”
Deviņdesmito gadu vidū, kad māte palika viena, arī Vijas kundze izlēma pārcelties uz dzīvi “Ozoliņos”.
Atkal jābūt mātei
Nu jau pagājuši vairāki gadi, kopš Vijas kundze atkal ir iejutusies mātes lomā. “Meitai dzīvē neklājās viegli, tāpēc ierosināju paņemt bērnus pie sevis,” stāsta Vijas kundze. Jaunākie mazbērni mācās Mazzalves pamatskolā. Vijas kundze priecājas, ka pagastā ir skolas autobuss, bērniem tālais ceļš uz skolu nav jāmēro kājām. Turklāt skolā ir piešķirtas brīvpusdienas. Vecākais mazdēls Rihards studē Rīgas Tehniskajā universitātē, savukārt Artūrs mācās Ogres amatniecības vidusskolā.
“Bērni man ir labi, vasarā palīdz vākt sienu, arī dārzā palīdz,” Vijas kundze slavē. “Protams, gadās pa kādai palaidnībai, bet kurš puika bērnībā iztiek bez delverībām?”
Māja pie kapiem
“Ozoliņiem” vienā pusē ir kaimiņu māja, bet otrā — Ķiku kapsēta. “Vai nav mazliet neomulīgi dzīvot tik tuvu kapiem?” jautāju. “Nē, esmu jau pie tā pieradusi, man netraucē,” atbild “Ozoliņu” saimniece. Izrādās, Vijas kundze Ķiku kapus uzrauga un kopj — rudenī sagrābj nobirušās lapas, vāc kritušos zarus. Tuvojoties kapusvētkiem, kapi jāsakopj rūpīgāk.
“Skumji, tomēr bieži gadās, ka cilvēku apglabā un aizmirst. Neviens mirušā piederīgais neatbrauc, lai sakoptu kapu kopiņu, noliktu ziedus. Daži ierodas kapos reizi gadā — kapusvētkos,” savus novērojumus atklāj Vija Krumovica.
Cer aizbraukt uz Poliju
Lai arī Vijas kundze uzrauga kapus, strādā savā piemājas saimniecībā, rūpējas par divām brūnaļām un audzina četrus mazbērnus, laika pietiek arī citām iemīļotām nodarbēm. Viņai patīk rokdarbi — adīšana, tamborēšana, tomēr vislabāk atpūsties var, lasot grāmatas. Sirdij tuvāki ir ceļojumu apraksti un piedzīvojumu romāni, no preses izdevumiem — “Staburags” un “Latvijas Avīze”.
Vēl viens vaļasprieks ir ceļošana, lai gan neiznāk braukt tik bieži, cik vēlētos. Padomju laikos izbraukāta vai visa bijusī Savienība — Uzbekija, Baikāls. Ir būts arī Bulgārijā un grāfa Drakulas dzimtenē Rumānijā.
Mazzalves pagastā katru gadu organizē ceļojumu uz kādu valsti, nākamvasar mazzalvieši, protams, arī Vijas kundze, pošas uz Poliju. “Ļoti gribētu aizbraukt, ja tikai būs, kas pieskata bērnus un saimniecību,” piebilst rosīgā mazzalviete.
***
“Mazbērni ir mans dzinulis, kas neļauj apstāties, pagurt un zaudēt dzīvesprieku. Bērni ir pats svarīgākais dzīvē, viņi rada izjūtu, ka esi kādam vajadzīgs. Un tas, manuprāt, ir galvenais — būt vajadzīgam.
