Sestdien Sunākstes saieta namā tikās cilvēki, kuriem rūp Sunākstes mācītājmuižas parka nākotne.
Pasākuma iniciatore ir nesen nodibinātā “Stendera biedrība”, kuras vadībā ir ārsti Valdis Pīrāgs un Pēteris Stradiņš, Jānis Dimitrijevs no Viesītes. Viņu ideja ir: lai uz šo vietu, kura patlaban daudziem šķiet “nekuriene”, nākotnē gribētu atbraukt ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Sunākstes saieta namā notika darbnīcas, kurās radošā gaisotnē ikviens interesents varēja izteikt idejas, kas saistītas ar Stendera mācītājmuižas parka teritorijas attīstību.
Pasākuma iniciatori ir “Stendera biedrības” aktīvisti. Tā dibināta pagājušā gada rudenī, un tajā apvienojušies cilvēki, kuriem šī vieta ir īpaša. Biedrības vadītājs ir Valdis Pīrāgs, ārsts endokrinologs, Latvijas Universitātes profesors, bet idejas autors un galvenais iniciators — Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesors, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurģijas nodaļas vadītājs Pēteris Stradiņš. Biedrības valdē ir arī bijušais Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs, grāmatu apgāda “Zelta grauds” galvenais redaktors Artis Ērglis un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
Patlaban “Stendera biedrībā” ir 12 biedru.
Biedrības vadītājs Valdis Pīrāgs stāsta, ka ideja veidot biedrību radusies saistībā ar talkām, kas jau vairākus gadus notiek Sunākstē. “Ir izveidojusies cilvēku kopa, kura vēlas izmainīt un sakārtot šo vidi,” saka Valdis Pīrāgs. “Izveidojām Stendera ābeces taku, ar manu draugu un radinieku palīdzību atjaunots Baltais eņģelis. Redzējām, ka šī vieta cilvēkus piesaista un ka arī vietējie ļoti vēlas, lai turpinātos tās attīstība. Nolēmām, ka šo darbošanos vajag legalizēt, tā tapa “Stendera biedrība”. Priecājos, ka biedrībā ir dažādi cilvēki ar savu redzējumu, kas spēj sadarboties un nekautrējas izvirzīt lielus mērķus.”
Stenderburgers un vietējais vīns
Viena no biedrības idejām ir radošā diena Sunākstē. Tajā darbnīcas ļoti saistoši un interesanti vadīja Laura Dimitrijeva. Viņa strādā Valsts kancelejā un Latvijas Universitātē turpina studijas telpiskās attīstības jomā. Laura visus aicināja izteikt savas idejas un redzējumu, kādu saskata Sunākstes mācītājmuižas parka, kas ir pie Sunākstes Baltās baznīcas, attīstību un nākotni.
Ideju darbnīcās piedalījās vairāk nekā 20 interesentu no vairākām vietām, tajā skaitā Rīgas, Viesītes un Jaunjelgavas novada. Strādājot darba grupās, dalībnieki apkopoja un vēlāk prezentēja idejas, kā šo vietu padarīt par piedzīvojumu, labiekārtot un ko ikviens būtu gatavs darīt tās labā. Dalībnieki atbildēja arī uz jautājumu, kā te varētu būt pēc 30 gadiem.
“Patlaban šī ir vieta nekurienes vidū,” atzina cilvēki, un galvenā problēma, kas saistās ar tās apgūšanu un padarīšanu par īpašu, ir sliktie ceļi uz Sunāksti. Tāpat cilvēki nosauca faktu, ka trūkst informācijas par Sunākstes mācītājmuižu, baznīcu un vietai pietrūkst stāsta, kāpēc cilvēkiem būtu interesanti šurp atbraukt.
Izskanēja daudz un dažādas interesantas idejas. Cilvēki ieteica veidot takas, sakārtot infrastruktūru, piemēram, izveidot autostāvvietu. Ekskursantiem nākotnē varētu piedāvāt Stenderburgeru un vietējo ražotāju vīnu. Dīķī, kurš pašlaik netiek apsaimniekots, varētu makšķerēt zivis un nākotnē varētu notikt makšķerēšanas svētki. Apmeklētājus priecētu gulbji, te būtu takas ar nojumēm un nakšņošanas vietas — ideju patiešām netrūka. Savukārt baznīcā skanētu ērģeļu un populāru mūziķu koncerti.
“Pēc trīsdesmit gadiem te būtu interesanta, katram latvietim svarīga vieta!” — bija vienisprātis Sunākstes saieta namā sanākušie ļaudis.
“Mūs gaida lieli notikumi”
“Dzirdējām, kādu šo vietu cilvēki vēlas redzēt 2048. gadā. Es tad būšu tik vecs kā tagad mans tēvs — pāri 80 gadiem,” saka Valdis Pīrāgs. “Aizdomājos — par ko šajā vecumā būšu gandarīts? Noteikti par to, ja šo vietu, kura patlaban Latvijas kontekstā atšķirībā no Siguldas vai Tērvetes ir pazudusī pasaule, izdosies atdzīvināt. Tā ir nozīmīga vieta, jo te aizsākušās daudzas norises, tā ir daļa no Latvijas pastāvēšanas būtības, bet ir nepelnīti aizmirsta.”
Valdis Pīrāgs atklāj, ka viņam šī puse ir īpaša, jo no šī novada nākusi viņa tēva dzimta, viņi te dzīvojuši un saimniekojuši kopš 18. gadsimta. Ārsta tēvs aizvien dzīvo Sunākstē. “Šī vieta ir daļa no manis,” saka viņš.
Kāpēc, viņaprāt, te aizvien ir “nekuriene”? Valdis Pīrāgs uzskata: “Iemesli ir visiem zināmi — nav asfaltēta ceļa, un, lai šeit nokļūtu, ir jāizlaužas cauri mežiem un purviem. Latīniski ir tāds apzīmējums — vistālākā vieta… Cilvēki to pamet, te vairāk notiek bēres nekā tiek svinētas kāzas. Te dzimst maz bērnu, un skoliņa cīnās par savu eksistenci. Diemžēl sabiedriskajā apritē šī vieta nav kā cilvēkiem pievilcīga, lai būtu te vērts ieguldīt līdzekļus. Taču mēs to darīsim! Cilvēki, kas šodien te sapulcējušies, ir signāls, ka mūs gaida lieli notikumi. Esmu viens no daudziem, kas to grib, un tāpēc mums izdosies!”
Veiksmes atslēga — cilvēki
Profesors Pēteris Stradiņš atklāj, ka viņam ar šo pusi ir cieša saistība, jo viņa vecaistēvs profesors Pauls Stradiņš ir no Viesītes. Lai arī viņa vecāki Viesītē nekad nav dzīvojuši, deviņdesmito gadu vidū ģimene nolēma Sēlijā iegādāties un izveidot vasaras māju. “No 1996. gada mēs vasaras pavadām uz bijušās mācītājmuižas zemes, un man ir tieša saistība ar Sunākstes draudzi — esmu tās loceklis, Sunākstes Baltajā baznīcā esmu laulājies un tur kristīti mani bērni,” stāsta viņš. “Jau vairāk nekā 20 gadu esmu saistīts ar šo vietu, sekoju līdzi tās problēmām, un man likās, ka ir jāapvieno visi spēki, lai tās attīstību paceltu citā — Latvijas — mērogā.”
Lai nodrošinātu Vecā Stendera piemiņas un Sunākstes evaņģēliski luteriskās baznīcas un mācītājmuižas teritorijas kultūrvēsturiskās unikalitātes saglabāšanu un veicinātu šīs teritorijas telpisko attīstību nākamajām paaudzēm, “Stendera biedrība” plāno parakstīt sadarbības līgumu ar Jaunjelgavas un Viesītes novada pašvaldībām, Sunākstes draudzi un Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu.
Pēteris Stradiņš bilst: šī vieta, tās vēsture un personas, kas te dzīvojušas, ir pelnījuši, lai par viņiem runātu. “Cilvēkiem tā jāredz,” uzskata ārsts. “Domāju, ka ikviens latvietis kaut ko ir dzirdējis par Veco Stenderu, taču diez vai katrs te ir bijis. Tam iemesls ir gan informācijas trūkums, gan ceļu kvalitāte, taču svarīgs ir arī pašreizējais šīs vietas saturs un izskats. Mums tā jāsakopj, jāuzlabo, jāizveido jauni objekti Sunākstes mācītājmuižas teritorijā, lai cilvēki nešauboties veltītu kādu savu brīvdienu un kopā ar ģimeni to apmeklētu. Lai bērni no visas Latvijas vismaz reizi skolas periodā kopā ar klasi atbrauc uz šejieni — tādai jābūt šai vietai!”
Kad jautāju, vai ir sajūta, ka iecerētais izdosies, Pēteris Stradiņš bilst: “Katra ziņā izdosies! Ir cilvēki, kuri par šo lietu iedegušies, un, manuprāt, tā ir galvenā veiksmes atslēga. Protams, ir svarīgi strukturēt visas idejas un rast iespēju tās īstenot.” Viņš piebilst, ka globāls jautājums visā valstī ir ceļu uzlabošana, bet Sunākstē tas ir eksistences jautājums. “Mēģināsim šajā jautājumā dot savu pienesumu, taču uzskatu, ka tas būs grūti risināms,” atzīst viņš.
Pa spēkam trakas idejas
“Stendera biedrības” valdes loceklis Jānis Dimitrijevs, kurš šajā pusē dzimis un audzis, stāsta, ka pirmo reizi uz Sunākstes Balto baznīcu viņu atveda auklīte. Savā laikā te bija Jēkabpils rajons, bet sešdesmitajos gados Sunākste pievienota Aizkraukles rajonam. Tagad Sunākstes baznīca ir Viesītes teritorijā, taču to par savējo uzskata arī sunākstieši.
“Stendera biedrībā iesaistījušies daudz cilvēku, kuriem būs pa spēkam realizēt arī trakas idejas,” uzskata Jānis Dimitrijevs. “Mums ir svarīgi parakstīt sadarbības memorandu, jo tas ļaus realizēt dažādus projektus.” Viņš uzskata, ka jāsāk domāt arī par lielā dīķa, kura platība ir vairāk nekā astoņi hektāri, apsaimniekošanu. “Mežs un pamežs ir izkopts, un var sākt domāt par ainavas sakārtošanu,” piebilst viņš.
Sunākstes mācītājmuižas teritorija ir vairāk nekā 50 hektāru liela, taču patlaban baznīcas apsaimnieko 12 hektāru, pārējos apsaimnieko baznīcas virsvalde.
Jānis Dimitrijevs piebilst, ka nākotnē jāatjauno arī baznīca. Kur šai iecerei plānots iegūt līdzekļus? “Ir speciāls fonds sakrālo celtņu atjaunošanai, kurā ceram iesniegt projektu un iegūt daļu finansējuma. Tāpat baznīcai uzkrāti līdzekļi no meža apsaimniekošanas, tā ka paši jau kaut ko varam darīt,” saka viņš.
Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola bilst: prieks, ka ir cilvēki, kuri deg par ideju atjaunot un sakārtot Sunākstes mācītājmuižas parku. Arī vietējie ir gatavi iesaistīties un darīt, lai iecere izdotos.
“Atbrauciet uz Sunāksti!”
Vēlāk sunākstieši un viesi devās kopīgā pārgājienā pa mācītājmuižas teritoriju. Ekskursiju vadīja Sunākstes draudzes mācītājs Alvis Āboliņš, stāstot par putnu vērošanu, kas ir mācītāja aizraušanās. Viņa vadībā visi mēģināja saklausīt un pēc balss atšķirt, kādi putni mīt baznīcas apkārtnē.
12. maijā pie Sunākstes Baltās baznīcas būs talka. Tā būs jau piektā, kuru rīko tagadējās “Stendera biedrības” aktīvisti. Talkā iecerēts atjaunot aleju, kas savieno baznīcu un bijušo mācītājmuižu. Aleja ir daļēji saglabājusies, taču lielākā daļa koku gadu gaitā gājuši bojā. To vietā talcinieki stādīs jaunus.
“Mūsu ideja ir, lai katrs iedzīvotājs var iesaistīties un dot savu ieguldījumu. Visi pasākumi, ko organizējam, ir atklāti, un visus aicinām piedalīties arī talkā. Atbrauciet uz Sunāksti un pielieciet savu roku alejas atjaunošanā!” piebilst Pēteris Stradiņš. ◆
Uzziņa
◆ Teologs, valodnieks un zinātnieks Gothards Fridrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu, loloja sapni par visas tautas apgaismību. 1787. gadā pirmoreiz latviešu valodā izdota viņa “Bildu abice”, kas aizvien ir pieprasīta.
◆ No 1766. līdz 1796. gadam Vecais Stenders bija Sēlpils un Sunākstes palīgmācītājs un vēlāk mācītājs, Sunākste ir viņa pēdējā dzīvesvieta. Viņa atdusas vieta ir netālu no Sunākstes Baltās baznīcas, un uz kapakmens iekalts uzraksts: “Še aprakts
G. F. Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu.”
◆ Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka.
