Dabas liegumam “Vesetas palienes purvs”, kurā ietilpst Aizkraukles rajona Aiviekstes un Vietalvas pagasts un Madonas rajona Kalsnavas pagasts, top aizsardzības plāns.
Dabas liegumam “Vesetas palienes purvs”, kurā ietilpst Aizkraukles rajona Aiviekstes un Vietalvas pagasts un Madonas rajona Kalsnavas pagasts, top aizsardzības plāns. Saistībā ar Eiropas Komisijas “LIFE—Daba” projektu “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” to gatavo Latvijas Dabas fonda eksperti.
Dabas aizsardzības plāns top sadarbībā ar Kalsnavas mežu pētīšanas stacijas speciālistiem, meža apsaimniekotājiem, pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm.
Dabas bagātības mums līdzās
Apdzira, zemessomenīte, spīdīgā āķīte, orhideja, skudrulauva, zirgskābeņu zilenītis, dzeltenā akmeņlauzīte, upes micīte un priežu dižkoksngrauzis — tie nav eksotisku zemju dabas retumi, bet gan mūsu pašu Vesetas palienes purva dārgumi.
Kopš 1999. gada šos un daudzus citus dabas retumus divos Latvijas rajonos vairāk nekā 427 hektāru platībā sargā dabas liegums.
Dabas aizsardzības plāns ļaus saglabāt nākamajām paaudzēm vismaz 30 retu sugu augus, daudz dzīvnieku un putnu, kuriem avotainie Vesetas palienes purvi ir mājvieta. Vesetas palienes purvu dabas aizsardzības plāna izstrādi vada bioloģijas zinātņu doktore Baiba Bambe. Viņa ir mežu pētīšanas stacijas “Kalsnava” atbalsta un aizsargājamo teritoriju daļas vadītāja. Kā botāniski interesanta teritorija Vesetas palienes purvs zināms no pagājušā gadsimta vidus, bet par vērtīgu nacionālā mērogā tas atzīts 1996. gadā.
Akmeņlauzītei patīk Veseta
Vesetas palienes purvos atrasts apmēram 300 ziedaugu un vairāk nekā 100 sūnu sugu. Īpaši izceļamas 17 aizsargājamas ziedaugu un 9 sūnu sugas. Dabas mīļotājiem un pazinējiem šie vārdi skan gluži kā mūzika — dzeltenā akmeņlauzīte, trejdaivu koraļļsakne, spurainā dzīparene, spīdīgā āķīte, tūbainā bārkstlape un purva krokvācelīte… Veseta ir lielākā zināmā dzeltenās akmeņlauzītes atradne Latvijā, savukārt retajam akotainajam grīslim Latvija ir izplatības galējā rietumu robeža. Te atrodamas arī vairākas aizsargājamās orhidejas.
Vērtīgākais — priežu dižkoksngrauzis
Atradumiem un atklājumiem bagāts bijis entomologa, bioloģijas zinātņu doktora, Latvijas Universitātes asociētā profesora Voldemāra Spuņģa veikums. Viņš dabas lieguma rietumu daļā — Vecuppļavās — atradis Eiropā aizsargājamo tauriņu sugu — zirgskābeņu zilenīti, kurš savu vārdu ieguvis krāšņā izskata un kāpuru galvenās barotnes — zirgskābenes — dēļ. Savukārt Partizānu mežā dabas lieguma ziemeļdaļā apmetusies vēl viena Latvijā un Eiropā reta tauriņu suga — meža sīksamtenis. Tomēr pats vērtīgākais kukaiņu pētnieka atradums šovasar ir priežu dižkoksngrauzis, kuram Vesetas palienes pļavas Latvijā ir tikai otrā zināmā atradne. Entomologs uzskata, ka to turpmākā pastāvēšana ir tieši atkarīga no tā, cik saprātīga būs cilvēku saimnieciskā darbība un sadzīvošanas prasme ar “mazajiem brāļiem”. Tas viss jāparedz topošajā dabas plānā.
Pazudis melnais stārķis un zivju ērglis
Ornitologs, Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeja pētnieks Aivars Petriņš Vesetas purvos konstatēja 58 biežāk sastopamas un 13 aizsargājamu un retu putnu sugas, piemēram, dzērvi, niedru liju, trīspirkstu dzeni, melno un pelēko dzilnu. Šovasar ornitologam neizdevās atrast melno stārķi. Varbūt vietējie iedzīvotāji kaut ko zina un ir novērojuši šos retos putnus?Arī zivju ērglis, kurš agrāk medījis dabas lieguma teritorijā, šogad nav redzēts.
Svarīgi, lai iesaistītos sabiedrība
Informācija par šīm dabas vērtībām būs iekļauta topošajā dabas aizsardzības plānā, kura uzdevums noteikt administratīvos, dabas aizsardzības, apsaimniekošanas un citus nepieciešamos pasākumus, saskaņojot cilvēku ekonomiskās un sabiedrības dabas aizsardzības intereses. Nepieciešamības gadījumā eksperti noteiks vietas, kur atļauta un pat vēlama saimnieciskā darbība, bet kur tā ierobežojama.
Tāpēc svarīga ir arī sabiedrības iesaistīšana dabas plāna izstrādē. Lai to nodrošinātu, dabas plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksmes ir atklātas, un tajās var piedalīties jebkurš interesents. Kad plāns būs gatavs, izsludinās tā sabiedrisko apspriešanu. Dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupas kārtējā sēde 4. oktobrī notika Kalsnavas mežu pētīšanas stacijā Jaunkalsnavā. Darba grupa un uzraudzības grupa pārrunāja dabas plānā iekļaujamos pasākumus Vesetas purvu unikālo dabas bagātību saglabāšanai un teritorijas līdzsvarotai apsaimniekošanai. Izziņa.
Paliene — upes ielejas daļa, josla, kura palu laikā applūst.
***
Fakts.
Vesetas dabas liegumā dzīvo vismaz 14 retu un aizsargājamu kukaiņu sugu.
