Sākot ar nākamo mācību gadu, apliecību par pamatizglītību skolēni varēs saņemt tikai ar vienu nepietiekamu vērtējumu jeb zemāku par četrām ballēm, savukārt atestātu par vispārējo vidējo izglītību varēs saņemt tikai tajā gadījumā, ja visos mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos būs iegūtas apmierinošas atzīmes.
Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti paredz, ka apliecību par pamatizglītību skolēns var saņemt arī tad, ja ieguvis līdz trim nepietiekamiem vērtējumiem kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts pārbaudījumos. Bet vidusskolu var pabeigt ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem kādā no mācību priekšmetiem gadā vai eksāmenos.
Ministru kabineta noteikumi par obligātajām prasībām skolās izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes, patlaban noteic, ka 1. — 4. klasē skolēnu nākamajā klasē var pārcelt, ja viņam vienā mācību priekšmetā vērtējums ir zemāks par četrām ballēm, bet 5. — 9. klasē pārceļ, ja ir vērtējums zemāks par četrām ballēm divos mācību priekšmetos. Savukārt vidusskolā nākamajā klasē pārceļ tikai tad, ja skolēns ir sekmīgs visos mācību priekšmetos.
Skolās gan uzskata, ka ne jau atzīme ir svarīgākais vērtējums un daudz būs atkarīgs no tā, cik sarežģīti uzdevumi skolēniem būs jāpilda eksāmenos. “Tas, vai šādas izmaiņas kaut ko mainīs, būs atkarīgs no prasībām, kādas izvirzīs valsts, cik daudz bērniem būs jāzina. Piemēram, pagājušā gada 9. klases matemātikas eksāmenu procentuāli nenokārtoja daudz skolēnu, bet ministrijā uzskatīja, ka tas ir atbilstoši 9. klases līmenim. Var izveidot dažādus uzdevumus, ja tie būs sarežģīti, “atbirums” būs lielāks,” saka Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. “Ar cik neapmierinošām atzīmēm beigs vai nebeigs skolu — tie ir tikai skaitļi, svarīgākais ir, kādas zināšanas skolēns skolā iegūst. Domāju, agri vai vēlu nonāksim pie sistēmas, ka ar neapmierinošu atzīmi nevarēs ne tikai skolu beigt, bet arī pārcelt nākamajā klasē. Tagad, šķiet, esam iebraukuši vienā “grāvī” un cenšamies no tā tikt laukā. Domāju, vajadzētu lemt arī par to, lai vērtētu skolēna attieksmi pret mācībām, ne tikai zināšanas. Bieži ir tā, ka bērns nav spējīgs iemācīties, bet cenšas — arī tas būtu jāņem vērā.”
To, ka grozījumi likumā vien nemainīs situāciju Latvijas izglītības sistēmā, apstiprināja arī citi Aizkraukles reģiona skolotāji.
