“Ja deviņdesmitajos gados kāds teiktu, ka nākotnē parastu dzeramo ūdeni pirksim veikalā, plastmasas pudelēs, vai toreiz kāds tam ticētu? Šodien tā ir ikdiena,” tā par atkritumu šķirošanu, pārmaiņām, kurām jārod stabila vieta katra iedzīvotāja ikdienā, saka Aizkraukles novada pašvaldības SIA “Aizkraukles KUK” vadītājs Zemgus Vītoliņš. Līdz ar uzņēmuma vadības maiņu šī gada sākumā beidzot pilsētā redzamas pārmaiņas sadzīves atkritumu savākšanas jomā. Vasaras otrajā pusē Aizkrauklē sākta iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas akcija. Namu apsaimniekotājai SIA “Lauma A” uzdots daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās izvietot infografikas, kurās viegli uztveramā veidā rādīts, kā pareizi šķirot atkritumus.
Ar katru gadu par tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu nodošanu atkritumu poligonā jāmaksā vidēji par 10 eiro vairāk, un kārtējais sadārdzinājums būs nākamajā gadā. Par 8 eiro palielināsies arī dabas resursu nodoklis. Palielinoties degvielas cenai, augs arī pārvadāšanas izmaksas. Tāpēc šķirošana ir vienīgais veids, kā atkritumu izvešanas tarifu nekāpināt strauji. Neraugoties uz pašreizējiem apstākļiem, kad lielākais šķiroto atkritumu noņēmējs — Ķīna — jau pērn pārstāja importēt atkritumus, un uz loģistikas izdevumiem par šķiroto atkritumu pārvadāšanu, kuri “Aizkraukles KUK” jānoraksta zaudējumos.
Pēc 17 gadiem tikai 10%
Pilsētā izvietotie uzskates materiāli ar piktogrammām rāda, kāda krāsa atbilst konkrētam atkritumu veidam. Starptautiski pieņemtie standarti, kādus izmantos arī Aizkrauklē, ir: dzeltenā krāsa — plastmasa, PET pudeles; zaļā — stikls; zilā — papīrs, kartons; melnā — pārējie sadzīves atkritumi. Tuvākajā laikā pievienos vēl vienu krāsu un attiecīgi konteineru — brūnu. Tajā būs jāizmet kompostējamais materiāls. Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikts, ka tādi jāievieš līdz 2020. gadam. Zemgus Vītoliņš teic, ka tas būs izaicinājums, jo radīs jaunas problēmas — šādi atkritumi ātri bojājas, rada smakas.
Pagaidām, kamēr apritē vēl ir vecie konteineri, iedzīvotājiem jābūt vērīgiem. Ar laiku tos nomainīs, turklāt jaunie konteineri būs lielāki — 1,1 m3 pašreizējo 0,77 m3 vietā. Lielie attiecīgi retāk būs jāizved, otrs ieguvums — tiem būs vieglāk atverami un aizverami vāki. “Šķirošanai jābūt vieglai, neuzspiestai, nenoslogojot cilvēku,” saka Zemgus. “Jārunā, jāizglīto, jo pagaidām cilvēkiem nekādas lielās motivācijas šķirot nav. Cita lieta, ja tarifs palielināsies, un tas ir neatgriezenisks process. Tad vienīgais veids, kā rēķina pieaugumu samazināt vai vismaz piebremzēt, būs sadzīves atkritumu maksimāla šķirošana.” Eiropas direktīvas norāda, ka ap 2035. gadu ES apglabāt drīkstēs tikai 10% no visiem atkritumiem, kas principā nozīmē — pelnus. Kompostējamo materiālu, kas pamazām pārvēršas par melnzemi, varētu iestrādāt ceļmalās zālienu veidošanai.
Austrijā darbojas atkritumu policija
Problēmas šķirošanā sagādā dažādie ierobežojumi, piemēram, stikla burkas drīkst mest stikla konteinerā, bet smaržu pudelītes nedrīkst. Uzņēmuma vadītājs teic, ka dažādi stikla izstrādājumi ir ar atšķirīgu sastāvu, frakciju, mēdz būt ar ķīmiskiem piejaukumiem. Tāpat māju logu un auto logu stikls ir pilnīgi atšķirīgi. Konteinerā drīkst būt līdz 5% piemaisījuma. Pretējā gadījumā saturu grūti pāršķirot. Brīdinājuma uzraksti par stikla taras skalošanu pirms iemešanas konteinerā vairāk attiecas uz netīriem traukiem — kečupa pudelēm, zupas burkām utt. Sarežģīta tēma ir logu stikls. To kā izejvielu pārstrādei pieņem retais. Aizkraukles pašvaldība, palīdzot iedzīvotājiem, rīko akcijas, piemēram, pavasarī vasarnīcu rajonā “Ziedi” logu stiklu varēja nodot bez maksas. Nepilnu četru stundu laikā 8 m3 konteiners bijis pilns. Konteinera saturu nodeva SIA “Vidusdaugavas SPAAO”. Šis uzņēmums saņem maksājumus par nodoto logu stiklu. Akcijas laikā gan bija norīkots dispečers, kurš izvērtēja piegādātā satura atbilstību normām. Uzņēmums akciju plāno rīkot arī nākamgad, iespējams, vairākās vietās.
Daudziem jaunums būs fakts, ka jebkurus iedzīvotāju sašķirotos atkritumus šķiro vēlreiz. Nereti dzirdēts sašutums par to, ka vienā atkritumu mašīnā kopā saber dzeltenā un zilā konteinera saturu — plastmasu un kartonu. “Tāpēc, ka jebkurā gadījumā šos atkritumus vēlreiz šķiro. Klasifikācija ieviesta ar cerību, ka vēlāk, mainoties iedzīvotāju paaudzēm, šķirošana būs tik pašsaprotama, ka otrreiz to nevajadzēs veikt. No Eiropas valstīm tikai Austrija šobrīd sasniegusi ES izvirzīto mērķi — apglabāt 10% no visiem radītajiem atkritumiem. Kā tos sasniegt? Lietuvā tāpēc sākuši būvēt koģenerācijas stacijas, kuras darbosies, dedzinot atkritumus. Latvijā tas notiek tikai vietām, piemēram, Brocēnos, kur cementa rūpnīcu apsilda, dedzinot riepas. Otrs veids ir, palielinot nodokli — precēm ar nešķirojamu iepakojumu būs augstāka cena. Gribam vai negribam, bet arī Latvijai pie tā būs jānonāk,” teic Zemgus Vītoliņš. Eiropā ir valstis, kur par nepareizi sašķirotiem atkritumiem piemēro 300 eiro naudas sodu. Tā sauktā atkritumu policija, piemēram, Austrijā, pārbauda miskastes un, ja atklāj pārkāpumu, soda bez ierunām.
Arī privātmāju
īpašniekiem
Latvijā, tajā skaitā Aizkrauklē, vēl tālu līdz rezultātam. Joprojām cilvēki nesaprot, ka konteinerā, kas domāts plastmasai, nedrīkst likt jogurta trauciņus, tetrapakas, sadzīves ķīmijas traukus, vienreizējās lietošanas traukus, kuriem tuvākajā nākotnē palielinās nodokļus, un tos nebūs izdevīgi ražot. Toties drīkst izmest plēvi, automašīnu logu šķidruma plastmasas traukus.
Šovasar līdz ar stikla savākšanas kupolveida konteineru jeb zvanu novietošanu pilsētā nācās saskarties ar problēmu — tos uzlauza un saturu izrevidēja, izlasot pudeles, kuras nodot taras punktā. “Aizkrauklē ir dažas šādas “radošas” personas, ar kurām veiktas pārrunas. Braucu pats, meklēju, runāju ar šiem cilvēkiem. Līdzīgi bija pavasarī. Kamēr stikla konteineriem nebija aizslēdzamu vāku, tajos sameta daudz neatbilstošu atkritumu, un rezultātā saturu nevarēja sašķirot, to nācās nodot apglabāšanai poligonā. Tomēr kopumā situācija ar stikla savākšanu Aizkrauklē ir laba — četru mēnešu laikā savākts ap 14 tonnu. Tuvākajā laikā “Aizkraukles KUK” sadarbībā ar AS “ Latvijas zaļais punkts” būs jauns piedāvājums Aizkraukles privātmāju īpašniekiem — bez maksas iegūt 240 litru konteineru stiklam, kuru varētu izvest, piemēram, reizi mēnesī. Interesenti jau šobrīd var pieteikt konteineru, rakstot e-pastu: info@kuk.lv.
Zemgus Vītoliņš arī atzīst, ka aizkraukliešu šķirotie atkritumi ir salīdzinoši labā kvalitātē. Vēl gan vēlamo 5% piejaukuma vietā ir ap 30%, bet tendence rāda, ka kvalitāte uzlabojas. Lielu atbalstu iedzīvotāju izglītošanā dod skolu ekopadomes.
Jāmaksā arī par gultu
Akūts jautājums atkritumu jomā ir lielgabarīta priekšmeti — dīvāni, ledusskapji utt. “Lai arī Aizkraukles novada pašvaldība šajā ziņā ir atsaucīga, tomēr mūžīgi tā nevar turpināties.
SIA “Lauma A” valdes priekšsēdētājs Modris Bite, komentējot šo punktu, teic, ka lielgabarīta atkritumu izvešana ir iekļauta pakalpojuma tarifā un veido aptuveni 15% no kopējām izmaksām. Viņš arī atzīst, ka, gadiem ejot, šī sadaļa ir trīskāršojusies. Pēc noteikumiem, lielgabarīta atkritumus vajadzētu savākt divas reizes nedēļā, Aizkrauklē tas notiek katru dienu. Pavasaros pie atkritumu konteineriem ir pilns ar šķūnīšu materiāliem, un šeit jāsaskaras vēl ar vienu problēmu — privātmāju iedzīvotāji savus atkritumu atved uz pilsētu. Jāsaprot, ka, piemēram, trīs lielie 250 litru maisi, atvesti uz pilsētu, rēķinu maksātājiem izmaksā ap 17 eiro,” situāciju komentē atkritumu apsaimniekotājs. Ja tendence turpināsies, namu apsaimniekotājs “Lauma A” būs spiests palielināt rēķinus. Šajā gadījumā namu pārvaldniekam sākumā gan būtu aktīvāk jārīkojas un jācenšas ierobežot svešu atkritumu pieplūšanu, nevis uzreiz jāpalielina rēķini, jo šobrīd atkritumu izvešana notiek pārāk intensīvi, biežāk, nekā to nosaka līgums. “Aizkraukles KUK” vadītājs aicina novada iedzīvotājus biežāk un drošāk izteikt savu viedokli, ierosinājumus, zvanot, rakstot uzņēmumam, lai kopējiem spēkiem panāktu, ka novadā katrs pats maksā par saviem atkritumiem, nevis atved uz pilsētu un atbrīvojas no tiem uz maksātāju rēķina.
Lai ar šo problēmu cīnītos, Liepājā, Madonā ierīkoti slēgtie konteineru laukumi. “Negribu spekulēt ar procentiem, bet Aizkrauklē šobrīd, aptuveni rēķinot, ap 30% no visiem izvestajiem atkritumiem ir pilsētnieku apmaksāti, bet privātmāju iedzīvotāju piegādāti. Pilsētas atkritumu konteineri paredzēti tikai daudzdzīvokļu namu iemītniekiem. Lai arī spēkā ir noteikumi, kas paredz — katram privātmājas īpašniekam jābūt līgumam par atkritumu apsaimniekošanu, reizi mēnesī tie jāizved, tomēr dzīvē tā nenotiek, un te būtu darbs pašvaldības policijai. Ar “Laumas A” vadību runāts par vismaz pagaidu risinājumu — informatīvu materiālu izvietošanu, kuros uzskaitītu, ka būvgružus, riepas, televizorus utt. pie atkritumu konteineriem neatstāt. Būtisku risinājumu varētu panākt, mainot pašvaldības saistošos noteikumus. Koknesē lieliski darbojas novērošanas kameras, iedzīvotāju līdzdalība un pašvaldības policijas atsaucība. Pieķerot šādu nelegālo atkritumu atvedēju, tas sodu saņem nekavējoties. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam Aizkrauklē, daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji saražo ievērojami vairāk atkritumu nekā Liepājā. Patiesībā tas ir no malas atvesto atkritumu daudzums. Iedzīvotājiem jāsaprot — ja redz, ka pie mājas kāds atvedis būvgružus, divu — triju mēnešu laikā pie viņa rēķina klāt būs 4 eiro,” Risinājums būtu — sākot remontu dzīvoklī, pieteikt būvgružu konteineru. Arī iedzīvotājiem jābūt aktīvākiem un, ja šādu gadījumu piefiksē, par to jāziņo pašvaldības policijai vai namu pārvaldei, pierakstot arī automašīnas valsts numuru,” saka Zemgus.
Viņš arī nosauc vairākus piemērus: Jēkabpilī lielgabarīta priekšmetiem ir risinājums — pieteikšana. Pirms izmest dīvānu, piezvana apsaimniekotājam, piesaka, un pie rēķina pieskaita samaksu par dīvāna aizvešanu. Ja kāds nes dīvānu uz miskasti un to redz pašvaldības policists, pirmais jautājums — vai izvešana ir pieteikta? Policists sazinās ar apsaimniekotāja dispečeru. Ja pieteikuma nav, sods no 50 līdz 70 eiro. Ādažos lielgabarīta atkritumus drīkst izmest tikai vienu mēnesi gadā. ◆
