Pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā konceptuāli atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā. VARAM rosina iedzīvotājiem dot iespēju referendumos ne vien piedalīties klātienē, bet arī balsot elektroniski. Jautājums par vietējiem referendumiem tiek muļļāts vairāk nekā desmit gadu, taču likumdevējiem līdz šim tā arī nebija izdevies vienoties, par ko iedzīvotāji varētu šadā veidā lemt un par ko nē. Ja Saeima šo likumprojektu apstiprinās, tas varētu stāties spēkā 2023. gadā. Šāds termiņš droši vien noteikts ar gudru ziņu — novadu reformu, kuru ministrija, neraugoties uz pašvaldību iebildumiem un protestiem, dzen uz priekšu, iedzīvotāji izgāzt vairs nevarēs. Pasmaidīt liek ministra Jura Pūces komentārs — ministrija par vienu no savām prioritātēm, strādājot pie normatīvā regulējuma, ir izvirzījusi tādas sistēmas izveidi, kur pilsoniskai sabiedrībai tiek nodrošinātas plašas iespējas iesaistīties pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā. Kad pilsoniskā sabiedrība dažādās aptaujās un balsojumos pauda savu nostāju par novadu reformu, tad tieši Pūce bija tas, kurš nostājās pret šīm aptaujām un Ikšķilē pat lika to apturēt. Satversmes tiesa gan šo lēmumu atzina par neatbilstošu Satversmei.
Vasaras otrajā pusē jau likās, ka esam iemācījušies sadzīvot ar Covid-19 vīrusu, taču pēdējo divu nedēļu notikumi atkal lika tam pievērst pastiprinātu uzmanību. Aizvadītajā piektdienā saslimušo skaits Lietuvā un Igaunijā “uzlēca debesīs”. Tas pietuvojās simtam. Sestdien gan šis skaits bija nedaudz mazāks: Lietuvā 80, Igaunijā 50. Latvijā tajā pašā laikā saslimušo skaits bija 17 un 10, svētdien — viens. Robežas Baltijas valstīs pagaidām vēl nav slēgtas, bet pašizolācijas nosacījums atkal ir spēkā. Valsts galvenais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs mierina sabiedrību, ka tā nav masveida nekontrolēta saslimšana, jo 80% gadījumu var izsekot, kā cilvēks inficējies un noteikt viņa kontaktpersonu loku. Tomēr kopumā Eiropā situācija atkal kļūst sliktāka. Vai esam disciplinētāki nekā kaimiņi, ja spējam saglabāt zemāku saslimšanas slieksni vai varbūt vienkārši veicam mazāk testu un tāpēc tiek konstatēts mazāk saslimušo? Interesanta likās ziņa par to, ka zinātnieki sākuši pētīt ar Covid-19 saslimušo bioloģisko materiālu, lai tuvāk iepazītu šo vīrusu. Viens no mērķiem ir arī noskaidrot, kāpēc tad latvieši slimo mazāk nekā kaimiņvalstīs. Varbūt tas ir kāds īpašs latvieša gēns, ko vīruss tik vienkārši nevar uzveikt?
Domāju, ka mums jāiemācās sadzīvot ar šo vīrusu, jo nevar taču pie katra lielāka slimības uzliesmojuma slēgt skolas, robežas un apturēt visu ekonomiku. Šis vīruss, visdrīzāk, ir ieviesies uz palikšanu un ik pa laikam kāds to saķers, tāpat kā gripu. Cik ilgi spēsim izturēt šo emocionālo spriedzi, ko rada vīruss? Uz katru, kurš mums līdzās ieklepojas, jau raugāmies ar aizdomām, ja bērnam apsāpējies kakls, vecāki klusiņām piekodina skolā par to skaļi nerunāt un ar bažām cer, ka atkal neieviesīs attālinātās mācības. Ģimenes ārsti vairs netiek galā ar darba apjomu, jo par katru saaukstēšanos jāraksta zīme.
Protesta akcija un nemieri turpinās Baltkrievijā. Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā paziņoja, ka neatzīst Baltkrievijā augustā notikušo “tā saukto prezidenta vēlēšanu” rezultātus, jo tās “rīkotas, klaji pārkāpjot visus starptautiski atzītos standartus”. Pēc 5. novembra, kad beigsies Aleksandra Lukašenko prezidenta pilnvaru termiņš, Eiropas Parlaments viņu neatzīs par Baltkrievijas prezidentu. Pats Batjka, kā dēvē šo diktatoru, gan paziņojis, ka, tikai “novācot”, varētu tikt no viņa vaļā. Skatoties televīzijas sižetus, kā tepat kaimiņu zemē sit un spārda cilvēkus, ielās aiztur jauniešus, vecākus cilvēkus, arī sievietes, kuri izgājuši miermīlīgās, nevardarbīgās protesta akcijās, kamols sakāpj kaklā un pārņem dusmas. Simtiem un tūkstošiem cilvēku tiek turēti apcietinājumā. Un tas notiek 21. gadsimtā tepat Eiropas pievārtē! Uz diplomātiskajām sarunām ar aicinājumiem pārtraukt vardarbību pret savu tautu Lukašenko uzspļauj un demonstratīvi slēdz robežu ar Poliju un Lietuvu, jo šīs valstis sniegušas atbalstu Lukašenko oponentei un opozīcijas līderei Svetlanai Tihanovskai. Ļoti ceru, ka notikumi Baltkrievijā netiks sakāpināti tik tālu, ka varētu sākties jau daudz nopietnāki nemieri, kas nav vajadzīgs ne pašiem baltkrieviem, ne arī Eiropai un pasaulei kopumā.
Piedzīvoju iedvesmojošu interviju ar uzņēmuma “Sērenes piens” valdes priekšsēdētāju Jāni Ruski. Cienājot ar jaunajiem “Sērenes piena” produktiem, Jānis pastāstīja, kā mazais uzņēmums ķepurojas lielajā biznesa okeānā, lai noturētos virs ūdens, meklējot ceļu uz austrumzemju tirgiem un lai ielauztos arī Latvijas lielveikalos. Pamazām, bet neatlaidīgi graužamies uz priekšu — intervijā saka Jānis. Siers ar ķiplociņiem eļļā patiešām bija ļoti gards, airans — riktīgi labs latviski tradicionālās aukstās zupas pagatavošanai. Vairāk par to visu varēsiet lasīt kādā no tuvākajiem “Staburaga” numuriem.
Aizvadītā nedēļa pagāja, cītīgi gatavojoties līnijdeju sadancim, lai varētu uzņemt draugu kolektīvus Aizkrauklē. Vīrusa dēļ šogad atcelti tik daudz pasākumu, arī līnijdeju sacensības, kas sākumā bija paredzētas pavasarī, vēlāk tika pārceltas uz rudeni, nu jau uz nākamo gadu. Tāpēc ar bažām gaidījām, kas notiks septembrī, un ceram, ka līdz nedēļas beigām nekas nemainīsies, jo šis ir viens no mūsu kolektīva gada nozīmīgākajiem pasākumiem.
Saulainajās brīvdienās kopā ar ģimeni baudījām rudens burvību. Vēl pēdējo reizi šajā sezonā bija jāpaspēj nopļaut zāli, priecē ābolu raža, kupli saziedējušās mārtiņrozes, miķelīši un turpat blakus joprojām ziedošie flokši. Trešo reizi šogad nogriezta piparmētru raža, un avenāju ķekaros briest rudens avenes. Šī vasara man bijusi bagāta dabas un dārza veltēm — ir liepziedu tēja, dabīgo vitamīnu krājumi saldētavā, ievārījuma burciņas un cidoniju sīrups ledusskapī. Vēl gribu pierunāt vīru doties riekstos, ja vien nav par vēlu. Šonedēļ, kad iestāsies astronomiskais rudens, tiek solīti siltuma rekordi, kad varēsim baudīt burvīgo rudens ainavu. Tikai jācer, ka šis prieks mums nepārvērtīsies saslimšanas skaita rekordā.
