Lauku ļaudīm, kuriem ir vistas, siltā laikā bažas sagādā vanagi. Tālu no sētas klaiņojošām dējējām šīs brīvprātīgā pastaiga var izrādīties pēdējā. Mūsu senči pret vistu zagļiem cīnījās ar dažādām burvestībām.
Lauku ļaudīm, kuriem ir vistas, siltā laikā bažas sagādā vanagi. Tālu no sētas klaiņojošām dējējām šīs brīvprātīgā pastaiga var izrādīties pēdējā. Mūsu senči pret vistu zagļiem cīnījās ar dažādām burvestībām.
Kāda lasītāja no Iršiem pastāstīja, ka vanagi ir diezgan bailīgi. Kokos gan sēž, bet, ja mana, ka pagalmā rosās cilvēki, vistām neuzbrūk. Pēdējoreiz kāds vanags vistai cekulā ieklupa pirms pāris gadiem, toreiz izdevās viņu aizbiedēt.
Saimniece no vecāsmātes dzirdējusi tādu ticējumu: Lieldienās uz celma saliek saberztas olu čaumalas, tad vanagi pagalmā nenāk. Interesants ticējums saistīts ar Jurģu dienu: “Pirms saullēkta pretī austrumiem jāiedzen divi apmēram 50 centimetru augsti mietiņi. Attālums no viena līdz otram — nepilns pusmetrs. Astoņniekā ar melnu spolīšu diegu veido tinumu, apmēram deviņas reizes. Ja nav mietiņu, to vietā var izmantot arī pagalmā augošus kokus vai krūmus. Vanagi pret šādu aizsardzību esot bezspēcīgi.
