Ugunsdrošība ir plašs pasākumu kopums, kas sākas jau ēkas būvniecības laikā, atbilstoši veicot elektroinstalāciju izbūvi un izvēloties normām atbilstošus ugunsdrošus materiālus vietās, kur tas nepieciešams. Katrā mājā būtu ieteicams ierīkot vismaz dažus dūmu detektorus, kas nemaksā dārgi un neprasa lielu piepūli mājoklī tos piestiprināt arī gados veciem cilvēkiem.
Biežākie ugunsgrēku cēloņi
Dati liecina, ka viens no biežākajiem ugunsgrēku izcelšanās cēloņiem ir neuzmanīga rīcība ar uguni — smēķēšana gultā bijis nāves cēlonis teju katram trešajam ugunsnelaimē bojāgājušajam. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere stāsta, ka biežas ugunsgrēku izraisītājas ir sveces. Piesardzība jāievēro ik reizi, kad rīkojaties ar uguni, tās ir elementāras lietas, bet bieži vien nevērība izraisa ugunsgrēkus — nenodzēsta cigarete, smēķēšana gultā, bez uzraudzības atstāta svece, atkritumos iemests līdz galam nenodzēsts sērkociņš. “Sveces nesušas nelaimes adventes vainagos, eglītēs, romantiskas noskaņas laikā, pat Dieviņu lūdzot, bijušas aizdegšanās,” stāsta I. Vetere.
Otrs biežākais ugunsgrēka cēlonis ir neatbilstoša krāsns apkure. Pēdējo nedēļu laikā Latvijā glābēji devušies jau uz vairākiem ugunsgrēkiem, kur māju dūmeņos dega sodrēji. Jāatceras, ka, gaisa temperatūrai pazeminoties, skurstenim var rasties plaisas un ēka viegli aizdegties.
Nākamais — nepareiza krāšņu lietošana. Uz karstas krāsns tiek žautas zeķes, zābaki un pat likta malka. Bieži gruzdēt sāk pie kurtuves sakrauta malka, I. Vetere iesaka strēķīti veidot tālāk no plīts vai krāsns.
Nereti vecu cilvēku un mazu bērnu gultas tiek piestumtas maksimāli tuvu krāsnij — segai sakarstot, tā sāk gruzdēt, un cilvēks nosmok vai aizdegas.
Bieži ugunsnelaimes izraisa bojāti sildītāji vai citas elektroierīces. Elektroinstalācijas defektus vairāk atklāj vecos namos, kur vadi savu laiku nokalpojuši, taču bieži ugunsdzēsēji palīgā steidz arī uz atjaunotām ēkām, kur paveikts remonts, bet vecie vadi palikuši nenomainīti un izraisījuši nelaimi. Ja saimnieks patiesi vēlas būt drošs par mājokļa elektroinstalāciju tehnisko kārtību, vismaz reizi piecos gados nepieciešams aicināt elektriķi. Vizuāli sistēmas darbību var novērtēt arī pats — aplūkojot rozetes un pārliecinoties, ka tās nesakarst vai neizdala specifisku smaku.
Drošs skurstenis
Jaunbūvē ugunsdrošības signalizācija tiek ierīkota reizē ar elektroinstalāciju, pirms apdares darbiem. Par ugunsdrošību jādomā jau ēkas projektēšanas un būvniecības stadijā, sadarbojoties ar arhitektu un ugunsdrošības speciālistiem.
Privātmājās visbiežākā celtniecības kļūda no ugunsdrošības viedokļa ir skurstenis, un procentuāli bieži uguns izplatās tieši no uzliesmojušā dūmeņa. Skursteņi jāizbūvē atbilstoši projektam un prasībām.
Kvalificēts mūrnieks un Zaļenieku profesionālās vidusskolas pasniedzējs Normunds Strauja saviem audzēkņiem māca ne tikai, kā labi uzmūrēt skursteni, bet arī nosacījumus, lai tas ir ugunsdrošs. “Pats galvenais, mūrējot skursteni vai krāsni, ir izvēlēties ugunsdrošus materiālus. Ir speciāli krāsnīm un dūmeņiem paredzēti ķieģeļi, un tos nedrīkst aizvietot ar lētākiem materiāliem. Domāju, ka kļūdīties nevar arī ar pārdošanā piedāvātiem jau gataviem dūmeņiem, kas obligāti ražoti no ugunsdroša materiāla. Skursteni neieteiktu mūrēt ar parasto cementu, tam ir paredzēta speciāla karstumizturīga java,” skaidro meistars.
N. Strauja atgādina, ka dūmeņa šuvēm jābūt aizpildītām. Daudzi māju īpašnieki gan grēko un tās neaizpilda visā skursteņa garumā. Reizi gadā skurstenis jāiztīra no sodrējiem. Ir kurināmais, piemēram, oša malka, kas rada lielu karstumu, un tādējādi dažkārt sodrēji paši izdeg, attīrot skursteni, taču uz to paļauties nevajadzētu, savukārt ogles dūmeni piesārņo visvairāk — piebilst N. Strauja.
Ugunsdzēsības
signalizācija mājoklī
Ļoti bieži ugunsnelaimes rodas naktīs vai laikā, kad saimnieks izgājis ārpus mājas, tāpēc būtiski ierīkot ugunsdzēsības signalizāciju, kas ziņo par trauksmi, pamodinot guļošos vai raidot signālu glābšanas dienestam.
Specializētie uzņēmumi piedāvā gan vadu, gan bezvadu ugunsdrošības signalizācijas sistēmas. Funkcionāli tās abas darbojas praktiski vienādi un vienlīdz labi informē par nelaimi. Vadu sistēmas ir lētākas, tāpēc gan jaunbūvēs, gan arī veicot ēku remontdarbus tās izvēlas biežāk. Savukārt bezvadu sistēmas ir labs risinājums situācijās, kad iekšējā apdare jau veikta.
Viens no vienkāršākajiem veidiem ir detektori. Tie, reaģējot uz dūmiem vai augstu temperatūru, telpā ar troksni dod brīdinājuma signālu iedzīvotājiem.
Lokālie dūmu detektori nopērkami gan specializētajos, gan būvmateriālu veikalos un maksā vidēji ap pieciem latiem. Tikko ierīcē ieplūst dūmi, detektora iekšpusē esošais fotoelektroniskais sensors reaģē, un sāk darboties trauksmes signāls. Jāzina, ka dūmu detektors neuztver gāzi, karstumu vai liesmu. Ierīkot dūmu detektoru nav liela māksla, to var izdarīt arī pensionārs. Lai telpas būtu visaptveroši pasargātas, detektori vēlami katrā telpā, arī gaiteņos, priekšnamos un pagrabos, bet tiem obligāti būtu jābūt guļamtelpā un gaiteņos to tuvumā. Dūmu detektorus nedrīkst ierīkot virtuvē, jo tie reaģē arī uz gatavošanas tvaikiem, arī vannasistabā tie signalizēs mitruma tvaiku dēļ. Detektorus nevajadzētu likt istabu stūros vai pie sienām, jo dūmi parasti koncentrējas telpas vidū. Vislabāk tos piestiprināt istabas centrā pie griestiem.
Dūmu detektors darbojas ar baterijām, kas standartā kalpo aptuveni gadu. Kad laiks tuvojas beigām, detektors ik pēc minūtes skaļi iepīkstas. Savukārt, vai tas ir lietošanas kārtībā, var noskaidrot, ja nospiež un uz brīdi patur pārbaudes pogu, līdz atskan trauksmes signāls. Vismaz reizi gadā detektors jāatbrīvo no putekļiem.
Protams, daudz efektīvāka būs sarežģītāka ugunsdrošības sistēma — apsardzes un ugunsdrošības kontroles panelis, nelaimes gadījumā (ugunsgrēks vai ielaušanās) iedarbosies trauksmes sirēnas telpās, automātiski par to ziņojot arī ugunsdzēsējiem.
Ugunsdzēšanas
aparāts
Ko darīt, ja ugunsgrēks ir izcēlies? Ja nelaime nav liela, var mēģināt to lokalizēt pats, bet, ja saviem spēkiem galā netikt, nekavējoties jāzvana glābējiem pa tālruni 112. Vienkāršākais un lētākais ierocis pret liesmu izplatīšanos ir ugunsdzēšamais aparāts. Tam jābūt ikvienā mājoklī, ērti piekļūstamā vietā — skaidro I. Vetere. Ieteicams izvēlēties sertificētus un normām atbilstošus aparātus. Automašīnām vai nelielām dzīvojamām telpām speciālisti iesaka iegādāties divus kilogramus smagos ugunsdzēšamos aparātus, savukārt dzīvokļiem un privātmājām — četrkilogramīgos.
Ugunsdzēšanas sistēmu, ko pazīst arī kā sprinklera sistēmu, nelielos mājokļos parasti neizmanto, jo tas ir dārgs process. Tā darbojas ar ūdeni, kas ir caurulēs, un noteiktā temperatūrā automātiski izšļācas, apdzēšot liesmas.
Nedrīkst aizmirst arī par īpašuma apdrošināšanu — tā ir iespēja iegūt kompensāciju gadījumos, kad cilvēka cīņā ar sarkano gaili uzvarētājs ir pēdējais.
