Esmu skolotāja jau daudzus gadus, tomēr vasaras brīvlaika pēdējā nedēļa ir viena no saspringtākajām un arī skaistākajām manā dzīvē. Šķiet, kā gājputnam, rudenim tuvojoties, jāgatavojas tālam un nezināmam ceļam.
Tomēr drošību rada pārliecība, ka viss norisināsies tepat Latvijā un Aizkraukles rajonā. Gribas satikties un izrunāties ar daudziem kolēģiem, vecākiem un skolēniem par to, kas bijis un kas vēl gaidāms.
Arī Aizkraukles rajona izglītības pārvaldē, kuru tagad vadu, darba ritms aizvadītajā nedēļā atgādināja skudru pūzni. Nemitīgi nāca apmeklētāji, zvanīja tālruņi, skolu vadītājiem notika konsultācijas, kā labāk un efektīvāk organizēt mācības gan lielajās vidusskolās, gan mazajās lauku pamatskolās. Dažās skolās ir problēmas, jo trūkst vairāku skolotāju, tāpēc pārējiem jāstrādā lielāka slodze. Arī mācību plāni jāveido prasmīgi, domājot par skolotāju tālākizglītību.
Pagājušajā nedēļā kopā sanāca arī mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji, izvērtēja iepriekšējā gada mācību procesu un valsts pārbaudes darbu rezultātus. Visu nedēļu skolotājiem bija semināri un arī skolu vadītāju sanāksme. Tajā godinājām olimpiāžu uzvarētājus un viņu skolotājus.
Izglītības pārvaldes speciāliste Anna Vinogradova skolas nodrošināja ar pasūtītajām mācību grāmatām, metodisko literatūru un skolu obligāto dokumentāciju. Skolām dalījām “Tele2” dāvinātos drošības komplektus 1. klases skolēniem. Sabiedrības veselības aģentūra viņiem sarūpēja arī launaga kastītes. Visas skolas saņēma plakātu komplektu ar Valsts himnu, Valsts prezidenta fotogrāfiju, karogu un ģerboni, kā arī atceres un svinamo dienu sarakstu.
Jaunajā mācību gadā daudzās skolās sāks strādāt skolotāju palīgi. Tāpēc daudz diskutējām, kā šo darbu labāk organizēt un kā skolotājiem par to samaksāt. Līdz šim skolotāju palīgi mūsu rajonā strādāja A. Upīša Skrīveru vidusskolā un Aizkraukles pagasta un pilsētas sākumskolā.
Par to, ka skolotāju palīgiem būs daudz darba, liecina trīs dienas, kad Bērnu un ģimenes lietu ministrija organizēja vecāku zvanus uzticības tālrunim. Zvanu bija daudz, un arī bērnu un vecāku konfliktu spektrs bija plašs. Arī man nācās uzklausīt vairākus vecākus un vecvecākus, kuri jautāja, kā labāk rīkoties, lai viņu bērni, kuriem ir problēmas mācībās, būtu sekmīgi.
Šie skolēni nav garīgi atpalikuši, tomēr traumas vai citu veselības traucējumu dēļ mācīšanās un koncentrēšanās viņiem rada grūtības, tāpēc viņi nereti stundās traucē strādāt citiem skolēniem un skolotājiem.
Tagad ar šiem bērniem klasē strādās skolotāja palīgs. Viņiem būs jāmāca matemātika un latviešu valoda, iespējams, arī daži citi mācību priekšmeti. Lai ar šiem skolēniem strādātu, skolotāju palīgiem jābūt īpaši apmācītiem un arī ar psihologa zināšanām, un to visu viņi apgūst kursos. Līdz šim ar šādiem skolēniem ļoti veiksmīgi strādā Skrīveru vidusskolā.
Liela vērība jāpievērš bērnu drošībai. Līdz šim par to rūpējās galvenokārt skolā. Par šīm lietām vairāk jārunā ģimenē, un vecākiem vienmēr jāzina, kur bērns ir un ar ko kopā.
Šogad skolās būs jauna attieksme pret karjeras izglītību. No Eiropas projektu naudas ir iegādāti materiāli par specialitātēm, par šo tēmu ar bērniem runāsim jau no 1. klases. Ja bērns laukos redz tikai skolu un veikalu, viņš par šīm profesijām arī interesējas. Turpmāk viņiem stāstīsim arī par citām profesijām un rosināsim domāt analītiski.
Pirmsskolas pēdējā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja solījumu par 60 latiem palielināt algas skolotājiem. Tas mūs iepriecina, un ne jau tikai algas palielinājums, bet tas, ka varas gaiteņos par mums nav aizmirsts. Uzskatu, ka skolotāja profesija ir viena no svarīgākajām pasaulē, tāpēc mums ir tik augstas prasības izglītībā. Un tāpēc mums vienmēr jāmācās.
Visvairāk priecājos, ka Aizkraukles rajonā šoruden nav slēgta neviena skola. Esam laimīgi, lai gan tas nenākas viegli, īpaši pašvaldībām, kuras par skolām rūpējas. Igaunijā, piemēram, gan skolas grāmatas, gan bērnu ēdināšanu nodrošina valsts.
Mums tikai tagad atklāj, ka neievērojam Satversmi, kurā noteikts, ka grāmatas skolēniem jānodrošina valstij.
Jauno mācību gadu sākot, negribas runāt ne par inflāciju un partiju ķīviņiem, ne par pieaugošo nabadzību un darba vietu zaudēšanu, jo daudzi uzņēmumi sašaurina ražošanu vai pat pārtrauc darbu. Negribas runāt par premjera Ivara Godmaņa solītajiem “liesajiem gadiem” un jostas savilkšanu. Gribas ticēt latviešu sīkstumam, gudrībai, strādīgumam un cerībai, ka jauna diena nāks ar ko labu. Īpaši jau skolēniem, vecākiem un skolotājiem.
Zināšanas ir vienīgā vērtība, ko cilvēkam nevar atņemt, un zināšanas ir kā ceļazvaigzne situācijā, kad apkārt valda tumsa. Lai katram virs galvas spīd sava cerību zvaigzne!
