Pagājušajā nedēļā pagastā un novadā svarīgākais notikums, ko visi gaidījām, lai var sākt šīgada cēliena darbus, — ir apstiprināts novada budžets. Esmu gandarīta par piešķirtajiem līdzekļiem, protams, neiznāk viss, ko mēs pagastā gribētu, taču kopš novadu reformas darbi ir regulāri un ik gadu paveicam arī ko apjomīgāku. Šogad nauda piešķirta arī lielākiem darbiem.
Vairākus gadus prasījām līdzekļus malkas šķūņa izbūvei pie pagasta pārvaldes ēkas. Līdz šim malkas grēdas glabājās zem klajas debess, piesedzām, bet jumtu vajag. Šogad lūgums atbalstīts un plānojam uzbūvēt malkas šķūni. Vēl budžetā apstiprināti Liepu ielas apgaismojuma rekonstrukcijas darbi. Vallē ir apgaismota Dārza un Ezera iela — to paveicām pērn, bet Liepu iela apgaismota tikai daļēji. Paredzēta arī gājēju celiņa atjaunošana — pērn gar lielā ceļa malu līdz skolai izbūvēja jaunu ietvi. Bet ietvei no katlumājas līdz bibliotēkai atjaunota tikai daļa, un šogad varēsim to pilnībā rekonstruēt.
Šogad līdzekļus ne tikai mūsu pagastā, bet visā novadā, plānots ieguldīt novada sakopšanā. Mūsu pagasta teritorijā nojauksim četrus pašvaldībai piederošus graustus, tostarp pāris nodegušu ēku. Veiksim arī vairākus remontdarbus pašvaldības īpašumos — Taurkalnes ciemā, daudzdzīvokļu mājā “Meijas”, jānomaina jumts, izremontēsim vienu pašvaldībai piederošu dzīvokli Vallē.
Par šīgada budžeta līdzekļiem jau iegādāts sniega pūtējs, sniega birste un lapu pūtējs, kas aizstājot pat desmit cilvēkus ar grābekļiem, to varēsim rudenī pārbaudīt.
Valsts mēroga aktualitāte ne tikai aizvadītajā nedēļā, bet pēdējos mēnešos, ir bēgļu uzņemšanas jautājums. Masu informācijas līdzekļi vēsta, ka pirmie patvēruma meklētāji Latvijā, visticamāk, ieradīsies ne agrāk kā februāra otrajā pusē. Domājot par to, ir divējādas izjūtas. Redzot mazos bēgļu bērniņus, pārņem žēlums, taču sieviešu ar maziem bērniem bēgļu vidū nav daudz. Liela daļa ir jauni vīrieši spēka gados. Nezinām un nepazīstam šos cilvēkus, par viņu darbībām medijos pēdējā laikā dominē nepatīkamas ziņas, īpaši pēdējās vēstis par šiem cilvēkiem ir visai skarbas. Man rada bažas kardināli atšķirīgā kultūra — mums, latviešiem, pilnīgi sveša pasaule. Domāju, ka bēgļus atbalstīt un uzņemt vajag, taču viņiem noteikti jāpieņem mūsu kultūra, tradīcijas, paražas, jāmācās valoda. Nedrīkst izveidoties situācija, ka noteikumus, kā dzīvot mājiniekiem, diktē ienācēji. Tajā pašā laikā ir labi piemēri — ārsts Hosams Abu Meri, izglītots, inteliģents cilvēks, lojāls mūsu valstij. Apliecinājums, ka vispārināt nevar un cilvēki ir dažādi. Mums Vallē brīvu telpu nav — viens divi dzīvokļi. Nedomāju, ka patvēruma meklētāji vēlēsies dzīvot lauku reģionos, viņus noteikti vilinās lielās pilsētas.
Viena no ļoti nepatīkamām ziņām, kas pārsteidza, bija informācija par iespējamo negodprātīgo Finanšu policijas pārvaldes un citu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu darbību. Finanšu policijas izmeklētāji, kuri, izrādās, spēlē azartspēles, no vecākiem manto un dāvinājumos saņem ievērojamas naudas summas — trūkst vārdu, lai kaut ko komentētu. Vai iespējams vēl vairāk demotivēt uzņēmējus maksāt nodokļus? Kāds prestižs tādai iestādei?
Aizvadītajā nedēļā sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākts 10 000 parakstu par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās. Tā kā nepieciešamais parakstu skaits ir savākts, šo jautājumu valdībai nāksies izskatīt. Tomēr lielu cerību tā atbalstam nav, jo Saeima jau pērn noraidīja Nacionālās apvienības rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredzēja Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, visi pārējie par likumprojektiem, lēmumiem un par amatpersonām ir atklāti. Domāju, ka šo punktu Satversmē varētu mainīt — esmu par to, ka Valsts prezidentu ievēl atklāti.
Politiskajā arēnā pagājušajā nedēļā turpinājās pērnajā gadā iesāktais, un šķiet, ka beidzot panākta vienošanās ministru amatu sadalē. “Vienotība” piekritusi uzņemties piecus ministru amatus, kā arī Ministru prezidenta biedra statusu. Zaļo un Zemnieku savienībai jaunajā valdībā būs seši pārstāvji — premjers un pieci ministri. Ziņa, ka apsver domu par demogrāfijas lietu ministrijas izveidi un tās vadību labprāt uzņemtos Imants Parādnieks, šķiet pat absurdi komiska — ko tad ministrija darītu? Vēl viena ministrija ir pilnīgi nepieņemami.
Jaunās valdības veidotājs, Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis politikā ir ilgstoši, viņam liela pieredze. Tomēr, lai sekmīgi darbotos, jābūt arī labām diplomāta spējām. Laiks rādīs, ko Kučinska kungs spēj. Premjera amata kandidātam būtu gribējies svaigākas vēsmas, pieredze un ilgstoša darbošanās it kā jau ir priekšrocība, tomēr “svaigs” skatījums šādā gadījumā nav iespējams. Vērojot politiķu darbošanos, aizvien pārliecinos, ka lielajā politikā morāle nav aktuāla un nepieciešama. Tas, ko lasām un dzirdam medijos par portfeļu dalīšanu, ir ārkārtīgi neglaimojošs mūsu politiķiem, un jāpiekrīt kādam Ingunas Sudrabas izteikumam par to, ka Latvijā nav politiskās kultūras. Tomēr, lai vai kas notiek Saeimā, mums, novados un pagastos savs darbs jāveic, tas turpinās, neraugoties ne uz ko.
Brīvdienas dažkārt pavadu kopā ar mazmeitām vai kaut kur dodos, bet aizvadītajā nedēļas nogalē vienkārši atpūtos mājās, dodoties garākā pastaigā, izbaudīju mūsu skaisto dabu.
