Par siltu un saulainu vasaru sapņojām vēl vēsajās maija dienās, tomēr karstais laiks ikvienam no mums jau kļuvis par apgrūtinājumu.
Par siltu un saulainu vasaru sapņojām vēl vēsajās maija dienās, tomēr karstais laiks ikvienam no mums jau kļuvis par apgrūtinājumu. Meteorologu prognozes sola, ka nākamais karstā laika periods atkal varētu sākties jau šajā nedēļas nogalē.
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) un Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālisti, izvērtējot karstuma radītās problēmas cilvēku veselībai, informē, ka karstais laiks ir bīstams ikvienam, tomēr īpaši jutīgi pret karstumu ir gados vecāki cilvēki, tie, kuriem ir vairāk par 75 gadiem. Veselība vairāk apdraudēta arī tiem, kuriem ir hroniski veselības traucējumi, īpaši sirds un elpceļu slimības, garīgi traucējumi, un zīdaiņiem. Karstais laiks bīstams ir arī alkoholiķiem un narkomāniem, apdraudot pat viņu dzīvību.
Karstā laikā cilvēka organisms pārkarst un zaudē šķidrumu, kas rada nespēku un var izraisīt arī saules dūrienu. Ja, ilgstoši uzturoties saulē, rodas galvassāpes, slikta dūša, slāpes, miegainība, paaugstinās temperatūra vai sākas krampji, tad jāvēršas pēc palīdzības. Karstuma dūriens iestājas, ja netiek ārstēts karstuma radītais nespēks, taču tas var parādīties pēkšņi un izraisa neatgriezeniskus organisma, tostarp smadzeņu, bojājumus un pat nāvi.
Lai pasargātu sevi no pārkaršanas, speciālisti aicina izvairīties pavadīt laiku ārā no pulksten 11 līdz 15, kad karstums ir visintensīvākais. Pēc iespējas vairāk jādzer ūdens, minerālūdens vai augļu sulas, taču centieties nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.
