Vietalvas pagastā, plašajās “Jaunbenckalnu” mājās, saimnieko Ruta un Kārlis Mikoliņi. Viņi pagastā pazīstami kā skaistu dāliju audzētāji — Mikoliņu sētā šoruden zied ap 80 šķirņu dāliju.
Vietalvas pagastā, plašajās “Jaunbenckalnu” mājās, saimnieko Ruta un Kārlis Mikoliņi. Viņi pagastā pazīstami kā skaistu dāliju audzētāji — Mikoliņu sētā šoruden zied ap 80 šķirņu dāliju.
Pierasts, ka ar puķu audzēšanu lauku sētās vairāk aizraujas saimnieces, bet “Jaunbenckalnos” — pats saimnieks Kārļa kungs. Septembra vidū viņš nosvinēja 70. dzimšanas dienu, taču, neraugoties uz cienījamo vecumu, solis puķu dārzā viņam ir tikpat raits kā jaunībā.
Puķes ir Kārļa Mikoliņa aizraušanās: “Mēs vienmēr gādājam, lai pie mājas kāda puķīte ziedētu!” kautrīgi saka Mikoliņa kungs. Tas nu ir pārāk pieticīgi teikts! Jau no pavasara, kad māju ieskauj simtiem narcišu, kuras var kaut ar izkapti pļaut, līdz rudens dāliju simtiem “Jaunbenckalni” vairāk atgādina nelielu botānisko dārzu.
Kārlim Mikoliņam dālijas pateicībā par labo kopšanu izaug pat garākas par diviem metriem. Pats saimnieks ir liela auguma, taču daudzu dāliju šķirņu stublāji viņu “pāraug”.
— Dālijas kopt nav viegli, taču ir vērts. Rudenī gumus rokam vismaz nedēļu, tad pēc apžāvēšanas novietojam pirtiņā. Esam glabājuši tos pagrabā un citās vietās, tomēr vislabāk dāliju gumiem ziemu pārlaist pirtiņā. To katru sestdienu kurinām, taču pēc pāris dienām telpa atkal ir auksta, bet šķiet, ka šāda temperatūras maiņa dāliju saknēm patīk. Dālijas stādām zālājā pie mājas un garā dobē dārzā. Vienmēr jārūpējas, lai puķes saņemtu vajadzīgo mēslojumu, citādi ziedi maina krāsu, — stāsta sirmais puķkopis.
Jaunas šķirnes Kārļa kungs izvēlas dāliju katalogos un iemanto no šo puķu selekcionāriem un audzētājiem. Par dāliju audzēšanu daudz gūst arī no grāmatām.
Vienam, protams, tik lielu dāliju plantāciju un arī pavasara un vasaras puķes būtu grūti aprūpēt, taču viņam palīdz Rutas kundze un meitu ģimenes. Nav viegli, jo sausā laikā puķes jālaista ar lejkannu, ūdeni nesot no akas vai dīķa. Taču, redzot, kā valgmi saņēmušās puķes krāšņi uzzied, cita gandarījuma nevajag. Aizmirstas gan sāpošās rokas, gan puķkopībai ziedotie atpūtas brīži.
