Aizvadītajā nedēļā sākām gatavoties izlaiduma eksāmeniem. Angļu valodā jau notiek ieskaites un kontroldarbi.
Pagājušajā nedēļā man visnozīmīgākais bija dokumentu sagatavošana — rakstīju CV, motivācijas vēstuli, lai varētu pieteikties Vītolu fonda stipendijai. Nav citas iespējas, lai varētu studēt.
Mācījos Vecbebru profesionālajā vidusskolā. Saslimu, bija veselības problēmas, tāpēc izlēmu, ka ēdināšanas servisa speciālistes arods man nederēs, jo tur ir ļoti liela fiziskā slodze. Māte smagi slimoja, tagad ar māsu un brāli esam palikuši vieni. Tāpēc cīnos pati, cenšos tikt uz augšu. Sāku mācīties Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā, jo bija būtiski, lai skola ir tuvu mājām. Šajā mācību iestādē ir atsaucīgi skolotāji, ir motivācija mācīties. Patīk ekonomika, esmu piedalījusies olimpiādēs, arī izvēles eksāmenu kārtošu ekonomikā. Domāju studēt ekonomiku Latvijas Universitātē, mans sapnis ir savs uzņēmums, gribu dzīvē kaut ko sasniegt. Mērķis ir.
Tas, ka varētu notikt pakāpeniska pāreja uz augstāko izglītību tikai par maksu, būtu smags trieciens daudziem studētgribētājiem. Īpaši šajā ekonomiski smagajā situācijā. Vai būs tā, ka augstāko izglītību varēs iegūt tikai bagātie, tā būs domāta tikai noteiktam sabiedrības slānim? Ja tas patiešām notiks, domāju, ka daudzi jaunieši izmantos iespēju iegūt izglītību bez maksas citās valstīs, piemēram, Vācijā. Turklāt speci-alitātē, kas pēc augstskolas beigšanas tur būs noderīga. Tas varētu sekmēt jauniešu aizbraukšanu no Latvijas. Iznāk, ka tagad augstskolas “ražo” potenciālos bezdarbniekus. Vairāki desmiti tūkstošu latviešu jau devušies uz citām valstīm, bet, ja arī jaunieši, nesaskatot perspektīvu dzimtenē, dosies projām, kas tad paliks Latvijā? Kas strādās, maksās nodokļus? Daudzi mani klasesbiedri pēc skolas beigšanas domā doties peļņā uz ārzemēm. Es gan nekur braukt nedomāju, man patīk Latvijā, cīnīšos tepat.
Aizvadītajā nedēļā bija tik daudz negatīvu notikumu, ka šķiet, vai visai pasaulei iet pāri “melnā svītra”. Traģiskākais — sēras par Polijas prezidenta Leha Kačiņska, viņa kundzes, oficiālās delegācijas dalībnieku bojāeju lidmašīnas katastrofā Krievijā. Nesaprotu, kāpēc tik ļoti uzsver tikai prezidenta nāvi, dzīvību taču zaudēja vēl vairāk kā deviņdesmit cilvēku. Šis notikums, liek apstāties un padomāt cik dzīvība tomēr ir trausla. Interneta vidē notiek diskusijas par to, vai šī nelaime bija nejaušība. Sākta arī apstākļu noskaidrošana, taču skaidrs ir viens — to, kas patiesībā notika, mēs nekad neuzzināsim. Svētdien Krakovā notika Polijas prezidenta un viņa kundzes Marijas bēres. Taču uz tām Īslandes vulkāna izvirduma dēļ nevarēja ierasties vairāku valstu vadītāji.
Islandes vulkāns ne tikai radījis haosu gaisa satiksmē, bet visai Eiropai sagādājis arī lielas finansiālas problēmas. Lēš, ka komerciālās gaisa satiksmes slēgšana aviokompānijām radījusi aptuveni 200 miljonu dolāru zaudējumus dienā. Vulkāns darbojas, kā tam tīk. Jūtams dabas spēks un tas, cik nevarīgs ir cilvēks šādās situācijās. Nav nozīmes ne naudai, ne varai. Taču vulkāna dēļ ir ne tikai zaudējumi vien. Viesnīcām, kafejnīcām Latvijā šīs noteikti ir peļņas dienas.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas glābējsilītē ievietota jaundzimusi meitenīte. Kopš glābējsilītes ierīkošanas šis ir jau trešais mazulis, no kura vecāki atteikušies. Lai cik briesmīgi tas būtu, tomēr labi, ka ir šāda iespēja, tas varbūt paglābs daudzus bērnus no bojāejas atkritumu tvertnēs. Šī ir iespēja samazināt “miskastes bērnu” skaitu, izglābt dzīvību. No otras puses, šī vieglā iespēja bezatbildīgi atbrīvoties no mazuļa pamesto bērnu skaitu palielinās.
Nespēju saprast, kas cilvēkiem tā liek rīkoties. Manuprāt, naudas trūkums nevar būt iemesls, lai pamestu bērnu, savu miesu un asinis. Tas taču ir cilvēkbērns, nevis kucēns vai kaķēns, kuru var atdot citam saimniekam.
Nedēļas pārsteigums Latvijas politikā bija ģenerālprokurora Jāņa Maizīša neievēlēšana atkārtotam termiņam. Šis fakts tomēr nav nekas īpašs, jo domāju, ka neaizvietojamo nav. Uzskatu, ka ģenerālprokurora pienākumus labi varētu pildīt arī kāds cits. Satrauc tas, cik negodīgi un melīgi cilvēki vada mūsu valsti. Kāpēc balsot vajadzēja aizklāti, lai nevarētu noteikt, kā kurš ir balsojis? Lielākā daļa deputātu apgalvo, ka ir balsojuši par, taču kāds no viņiem noteikti melo, jo reāli pret Jāņa Maizīša kandidatūru nobalsoja par 20 deputātiem vairāk, nekā atzīst paši deputāti. Pēc šiem notikumiem, domāju, uz vēlēšanām neiešu, jo nav, par ko balsot.
Nedēļas nogalē biju Rīgā, bet svētdien svinēju vārdadienu. Tā kā dzīvoju privātmājā, brīvais laiks paiet, sakopjot mājas apkārtni, dārzu.
