Triju bērnu māmiņa Ieva Šumkova no Pļaviņām šonedēļ nosvinēja 20 gadu jubileju.
Kā aprīļa
joks
Jūlijs ģimenē ir jubileju laiks — meitiņai Danielai dzimšanas diena ir nosvinēta jau mēneša sākumā. Savukārt dvīņi Ralfs un Armands pasaulē nāca šīgada 1. aprīlī. Nu gluži kā aprīļa joks! “Vispirms piedzima Armands, pēc piecām minūtēm — Ralfs,” stāsta jubilāre. “Armandam vārdu deva vīrs Maksims, bet otru dēlu nosaukt par Ralfu ieteica māsa, un arī mums abiem šis vārds iepatikās.”
Viens dvīnis bijis garāks, otrs — mazliet smagāks, tomēr vīrs un citi tuvie cilvēki sākumā dēliņus nav varējuši atšķirt. Tagad ir vieglāk, abi jau paaugušies. Daniela tikai sākumā bijusi mazliet greizsirdīga, bet tagad vēlas brāļus paturēt klēpī un svešus cilvēkus pie viņiem negrib laist. Atnākusi ārste, bet Daniela viņu gribējusi aizdzīt un kā sargādama teikusi: “Mani brāļi!”.
“Arī manos rados ir dvīņi, piemēram, vectēvs bija viens no dvīņiem. Kad uzzināju — būs uzreiz divi bērniņi, sākumā uztraucos, bet varbūt tā ir arī labāk — viss vienā reizē. Lai gan vairāk darba un rūpju, vēlāk būs vieglāk, jo bērni divatā spēlēsies.”
Dalās ar to, kas
pašiem
“Pati esmu augusi sešu bērnu ģimenē — man ir četras māsas un brālis,” stāsta Ieva. “Esam iemācījušies cits citam palīdzēt, dalīties ar to, kas mums ir. Tagad pat — bērnu drēbītes iedod citas māsas. Jaunākā māsa vēl mācās 8. klasē, jāpalīdz arī viņai. Esam arī pieraduši pie dažādiem mājas un lauku darbiem. Pati sāku strādāt jau pēc 9. klases beigšanas — Koknesē, kokapstrādes ražotnē, taisījām kastes arbūziem un citām precēm.”
Kamēr runājam, istabā ienāk Ievas vecmāmiņa Lidija Mūrniece — Ievas mātesmāte. “Kad uzzināju, ka Ievai piedzimuši dvīņi, acīs bija asaras — zinu, cik grūti ir bērnus audzināt. Es savā ģimenē biju trīspa-dsmitais bērns, dzīvojām Latgalē, bija daudz jāstrādā, lai iztiktu. Man pašai bija pieci bērni, tagad ir 18 mazbērnu un 20 mazmazbērnu, jau sajūk, kā visus sauc, jāraksta uz papīra. Tagad vairs nav ne spēka, ne veselības palīdzēt mazmazbērnus auklēt.”
Ieva teic, ka Daniela drīz apmeklēs bērnudārzu, tad būs vieglāk abus dēliņus pieskatīt. Gan jau viņi abi ar vīru bērnus izaudzināšot, palīdz arī radi.
Svin mīļi un
klusi
Tā kā Ieva augusi kuplā ģimenē, līdz šim dzimšanas dienā lielas dāvanas nav saņēmusi, jubilejas arī nav pārāk svinētas. Skolas laikā klasesbiedri dāvinājuši dažādas mīļas lietiņas. Arī divdesmit gadu jubileju Ieva svin klusi — kad atnāk ciemiņi, galdā tiek celta kūka un kafija. “Nav jau laika — jārūpējas par mazajiem,” teic jubilāre. “Ļoti gribētu, lai bērni izaug patstāvīgi, ar savām domām, stāju, iemācās strādāt un ir labi cilvēki,” teic Ieva.
