Savas pilsētas 360. dzimšanas dienu jaunjelgavieši svinēja trīs dienas. Jaunjelgava sākotnēji saukta par Fridrihštati, vēlāk par Jaunrīgu, tad — par Jaunjelgavu.
Savas pilsētas 360. dzimšanas dienu jaunjelgavieši svinēja trīs dienas. Jaunjelgava sākotnēji saukta par Fridrihštati, vēlāk par Jaunrīgu, tad — par Jaunjelgavu. 360 gados mazā pilsētiņa Daugavas kreisajā krastā pārcietusi daudz karu, plūdu un ugunsgrēku. Nu tajā rit mierīga dzīve, un jaunjelgavieši jubilejā vēlēja, lai tā arī turpmāk plauktu un zeltu.
Svētkiem jau labu laiku aktīvi gatavojās privātmāju īpašnieki, daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, uzņēmumu, izglītības iestāžu un kultūras darbinieki, pašvaldība un baznīcas draudzes. Saulainajās svētku dienās Jaunjelgava patiesi izskatījās kā liels puķudārzs. Cilvēku kņadā karaliski noraudzījās parkā jau simtiem gadu gulošais lauva.
Lai uzzinātu par Jaunjelgavas dibināšanu un izaugsmi, vajadzēja apmeklēt pilsētas bibliotēku, kurā bija izstāde par pilsētas vēsturi.
Viss sācies kā pasakā. Fridrihštati, godinot sava vīra piemiņu, 1647. gadā dibināja Kurzemes hercoga Frīdriha atraitne hercogiene Elizabete Magdalēna. Arī šajos svētkos viņi abi bija ieradušies.
Svētki ir un būs
Līdz šim svētki pilsētā plaši nav svinēti. Pirmo reizi — Jaunjelgavas 335. gadadiena, tad vēl 350. un 355. jubileja. Šī — 360. jubileja — pārspēja visas iepriekšējās.
Svētku pirmo dienu jaunjelgavieši veltīja bērniem un jauniešiem. Viņi piedalījās gan dažādās sporta aktivitātēs, gan atpūtas pasākumos. Interesanta bija pasaku stunda Liepu parkā, zem vecās ābeles. Tur rosījās bērnudārza “Atvasīte” mazuļi, bet Jaunjelgavas vidusskolas stadionā dažādos sportaveidos spēkiem mērojās skolēni. Vēlāk parkā bija diskotēka un apbalvoja jauniešu dienas dalībniekus.
Dun Jelgavas iela
Svētku kulminācija sestdien bija vienā no vecākajām pilsētas ielām — Jelgavas ielā. Tajā “pludoja” nevis Daugavas ūdeņi, bet gan mākslas darbi, dziesmas un dejas. Jaunjelgavietis Oskars Lāčkājs atklāja, ka tieši svētu iemūžināšanai pat nopircis videokameru un to tagad “iesvētot”.
Kādreiz teica, ka Jaunjelgavā dzīvojot maz jaunu cilvēku, bet, vērojot svētkus, varu apgalvot pretējo — jauniešu bija ļoti daudz, un tikai retai dāmai vai kungam gados apkārt nespriņģoja viens vai vairāki mazbērni. Svētkos bija daudz arī tādu ģimeņu, kurās kopā pulcējušās pat četras paaudzes.
Plašajā un zaļajā Jaunjelgavas pareizticīgo baznīcas dārzā jau no rīta svētku otro dienu ieskandināja Jaunjelgavas kultūras nama vecākās paaudzes pašdarbības kolektīvi “Vīzija” un “Sudjba”. Gandrīz pamatus izkustināja mākslinieka Pētera Grauduļa mājai, pie kuras ar lielu aizrautību līnijdejas dejoja kolektīvs “Hei, hei, hop”. Svētku dienās te bija arī meistardarbnīca, kurā novietoti keramiķa Cīruļa kunga fantastiskie darbi. Viesi aplūkoja gan koka, gan māla darinājumus.
Dejo visi
Skanīgas bija Jaunjelgavas vidusskolas bērnu kora balsis un raits dejotāju solis senajā Jelgavas ielā. No viņiem neatpalika arī ansamblis “Decima” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Atvars”. Jādejo bija visiem, ne tikai pašdarbniekiem. Pēc katras tautudejas viņiem pievienojās pilsētas iedzīvotāji. Tas bija ļoti jautri, un daudzi pazīstami jaunjelgavieši, piemēram, ārsts Mārtiņš Akmens, dejoja kā īsti kolektīva dalībnieki.
Plašajā autobusu pieturas laukumā aizrautīgi dejā virpuļoja “Kodoliņa” dejotāji, bet dziesmas dvēselei dziedāja nesen dibinātais Jaunjelgavas kultūras nama šlāgerkoris.
Hercogu pārim Jaunjelgava patīk
Karaliski cēli domes laukumā ieradās pilsētas dibinātāji — Kurzemes hercogs Frīdrihs ar savu mīļoto hercogieni Elizabeti Magdalēnu. Uzrunu hercogs sāka ar vārdiem: “Mana augsti godātā tauta!” Pēc neliela vēsturiska atskata viņš pievērsās šodienas labo darbu darītājiem un vairākus, piemēram, Baibu Rošāni, Imantu Iesalnieku, Raimondu Niedru, Egonu Grietiņu, arī apdāvināja. Viņu un hercogieni Elizabeti Magdalēnu iepriecinot šo cilvēku veikums viņa pilsētas plauksmei.
Hercogu pāris noskatījās viņiem veltīto koncertu un priecājās, ka jaunjelgavieši viņus tik ilgi “atceras” un tur godā.
Vakarā Liepu parkā pilsētniekus un viesus uzjautrināja mūžam jautrā Rūdolfa Blaumaņa Trīne, kuras grēku “saraksts” nav nekāds īsais. Īstas zaļumballes gaisotni Ziedoņa Puķīša vadībā radīja arī pūtēju orķestris. Pensionētais skolotājs Egons Grietiņš Jaunjelgavai novēlēja — lai dzīve iet kalnā, lai pilsēta plaukst un zeļ!
