Lieldienu gaidīšanas laiks daudziem ticīgajiem ir arī gavēņa laiks.
Lieldienu gaidīšanas laiks daudziem ticīgajiem ir arī gavēņa laiks. Tas sākas Pelnu dienā jeb Lielā lūdzamā dienā un ilgst 40 dienu.
No atsevišķiem ēdieniem var atteikties dažādu iemeslu dēļ — cits to dara veselības dēļ, cits — skaistuma, vēl kāds — ticības pārliecības dēļ. No tradicionālajām ticībām gavēni ievēro gan Latvijas pareizticīgie, gan katoļi. Tiesa — katrs nedaudz citādāk.
Mērķis — garīgā attīrīšanās
Gavētāji, atturoties no gaļas, nepropagandē kādu diētas veidu, piemēram, veģetārismu, bet gan vēlas panākt, lai vismaz šajā laikā dvēseliskais būtu pārāks par miesu. Viņus neinteresē svara samazināšanas problēmas. Par luterāņiem gavēšanā stingrāki ir katoļi, jo viņi reizi nedēļā — piektdienās — neēd gaļu.
Pareizticīgie gavē divas reizes nedēļā — trešdienās un piektdienās. Ziemassvētku gavēnis nav tik stingrs, ka nevarētu ēst zivis (izņemot trešdienas un piektdienas). Bībeles pārzinātāji aprēķinājuši, ja pareizticīgie ievērotu visus Baznīcas ieteiktos ierobežojumus ēšanā, gandrīz divas trešdaļas no gada aizritētu gavējot.
Bez gaļas var iztikt
Irmas kundzei jau pāri 80. Viņa augusi vecticībnieku ģimenē. No jaunības dienām viņai visspilgtāk atmiņa palikusi dievbijīgā gaisotne, kas valdījusi ģimenē. Gavēņa laiks vienmēr ticis stingri ievērots. Irma stāsta, ka viņa nebūt tāpēc nav jutusies izsalkusi. Ir taču tik daudz garšīgu ēdienu, kurus var pagatavot arī bez gaļas. Līdz ar mātes aiziešanu aizsaulē diemžēl šī tradīcija zudusi.
Almas kundze ir pārliecināta luterāne. Šajā ticībā nav noteikti nekādi ierobežojumi ēšanā, taču ieteikumi gavēt ir. Viņa gan to nekad nav izmantojusi, bet domā reiz tomēr pati izmēģināt. Almasprāt, gavēnim ir tikai pozitīva izpausme. Tas disciplinē cilvēku, arī veselībai nāk tikai par labu. Gavēdams cilvēks tomēr padomā, kāpēc es to daru? Kā vārdā?
Košļāt vai nekošļāt?
Arī musulmaņi, kuru rindās ir pa kādam latvietim, gavē. Tiesa, tas gan notiek lunnārā kalendāra devītajā mēnesī un to sauc par ramadānu. Tā laikā ticīgie nedrīkst neko ne ēst, ne dzert. Smieklīga šķiet savulaik apspriestā problēma par košļājamo gumiju — ko ar to darīt? Košļāt vai spļaut ārā? Nolēma, ka īsti kārtīgajiem ticīgajiem tā nav jākošļā. No visām baudām musulmaņi atsakās tikai dienas gaismā, toties naktī dara, ko grib.
