Svētdien, 17. augustā, Neretas luterāņu draudze svinēs sava dievnama 410 gadu jubileju.
Svētdien, 17. augustā, Neretas luterāņu draudze svinēs sava dievnama 410 gadu jubileju.
Svētkos vēlos pateikties visiem, kuri palīdzējuši dievnama saglabāšanā. Tie ir gan pašu ļaudis, gan draugi citās valstīs.
Pateicība draudzes cilvēkiem, kuri lūdz un strādā. Darāmā ir daudz. Dievnamam nepieciešams remonts. Pirmkārt, jāsalabo jumts, pēc tam arī dievnams jāpielabo no iekšpuses un ārpuses, jāremontē ērģeles. Var jautāt: “Kāpēc tik lielu vērību veltām baznīcas ēkai? Kāpēc vēlamies svinēt baznīcas jubileju?”.
Neretas luterāņu baznīca ir kultūras piemineklis, un mēs vēlamies būt tā paaudze, kuru nākamās pieminēs ar pateicību. Galvenokārt tāpēc, ka baznīca ir ēka, kura īpaši būvēta kā lūgšanas vieta. Tajā viss iekārtots tā, lai palīdzētu cilvēkam veidot attiecības ar Dievu. Dievnams ir vieta, kurā mēs piedzīvojam Dievu, dzirdam Svētos Rakstus un to skaidrojumu, atjaunojamies savā ticībā. Dievnams ir vajadzīgs mūsu dvēseles dzīvībai, tajā pat sienas palīdz lūgties. Tā ir ēka, kurā cilvēki tiek kristīti, iesvētīti, salaulāti, nams, kurā notiek dievkalpojumi, mums tiek piedoti grēki, un mēs saņemam Svēto Vakarēdienu. Dievnamā mēs iegūstam to pārliecību, kuru izsaka apustulis Pāvils, ka nekas mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības, kura atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
Katrs, kurš ienāk Neretas baznīcā, redz altārgleznu, kurā attēlots pie krusta piesistais Dieva Dēls. Zem altārgleznas rakstīts: “Tik ļoti Dievs to pasauli mīlējis…”. Tā liek katram aizdomāties: ir kāds, kurš mūs mīl, kas mūsu dēļ atdevis savu dzīvību. Altārglezna darināta 1863. gadā. To uzlūkojuši tik daudzi pirms mums. Jānis Jaunsudrabiņš iesvētīts un laulāts šīs gleznas priekšā. Senais dievnams mums atgādina par cilvēkiem, kuri reiz ticējuši tāpat, kā mēs šodien, bet nu ir mūžībā. Dievnamā mēs satiekam viens otru un apzināmies sevi kā kopīgā ceļa gājējus. Baznīca ir mūsu garīgās mājas. Dievnams ir kā miera osta pasaulē, kur dažādas varas un spēki.
Līdzās altārgleznai labās puses logā ir skaista vitrāža “Debesbraukšana”. Jēzus pēc nāves augšāmcēlies tika uzņemts Debesīs. Tas pat visgrūtākajos dzīves brīžos mūsu sirdis pilda ar ticību un cerību, ka pat pēc vistumšākās nakts uzausīs rīts. Tāpēc pirms 410 gadiem Neretas luterāņu baznīca vēra durvis pirmajiem dievlūdzējiem. Tāpēc mēs svinam jubileju un meklējam visas iespējas, lai dievnamu uzturētu kārtībā.
Sirsnīgu sveicu neretiešus un ikvienu, kuram sirdī tuvs un dārgs Neretas luterāņu sirmais dievnams!
***
“Es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzu, mūsu Kungā!”
(Vēstule romiešiem 8:38—39)
