Aizvadītā nedēļa ir pagājusi kā viena diena, jo darba reģionālajā tautas skaitīšanas birojā bija ļoti daudz. Pabeidzām apkopot informāciju par adresēm, kas ir Adrešu un Iedzīvotāju reģistrā, bet neatbilst datiem Būvju reģistrā. Izsūtījām pagastiem informatīvos plakātus, paši tos neizvietojam, jo nezinām, kur drīkst, kur ne, tos izliek pagastu darbinieki. Bija ļoti daudz darba, konkrētam iecirknim piesaistot tautas skaitītājus.
Līdztekus tam konsultējam visus interesentus. Cilvēki nāk un jautā par dažādām lietām, nevienam neko neatsakām. Piemēram, bija atnācis kāds kungs, kura sieva ir slimnīcā, un viņš daudz laika pavada tur. Viņš uztraucās par to, ka skaitītājs viņu mājās nesastaps un viņš netiks pieskaitīts. Palīdzējām reģistrēties internetā.
Vislielākais šoks pagājušajā nedēļā bija, uzzinot, ka tautas skaitīšanas mājaslapā anketās ievadītos datus var grozīt un līdz ar to bija jāslēdz iespēja reģistrēties, izmantojot pases datus. Pēc šī gadījuma cilvēki nogaidīja, lai pavērotu, kas notiks. Labi, ka to atklāja tagad, nevis skaitīšanas beigās, tad taču apšaubītu visus iegūtos datus. Vai tiešām Latvijā nekas nevar noritēt gludi? Jau pērn visā pasaulē sākās tautas skaitīšana, vairāk nekā simt valstīs iedzīvotāji jau saskaitīti. Cilvēkiem vajadzētu atmest neuzticību un saprast, ka iegūtos datus izmantos tikai statistikai. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati nekad nav izmantoti citiem mērķiem.
Lai gan patlaban esmu ļoti noslogota, tomēr mazliet paskatos ziņas. Pagājušajā nedēļā sabiedrībā diskusijas izraisīja premjera Valda Dombrovska lēmums palielināt algas sava biroja darbiniekiem. Varētu uzskatīt, ka visi, kas ticēja Dombrovskim, nu būs vīlušies, bet es tā nedomāju. Ne jau viņš viens ir lēmējs un darītājs. Valdību veido koalīcija, un ir jautājumi, kuros jārod kompromiss.
Saistībā ar to pašu algu palielināšanu mediju uzmanības centrā atkal nonācis aizsardzības ministrs Artis Pabriks, visus par 100 latiem strādājošos nosaucot par muļķiem. Politiķi tautu ir lamājuši vienmēr, kā tik mēs esam dēvēti — reņģēdāji, muļķi… Politiķiem vajadzētu padomāt, ko viņi saka. Pabriks neglīti izrunājās, un nākamajās vēlēšanās viņam to pieminēs. Sabiedrība jau reaģēja — Latvijas Radio darbiniece Elīna Kolāte iesniegusi prasību tiesā pret Pabriku par goda un cieņas aizskaršanu.
Televīzijā redzēju interviju ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru. Viņš stāstīja, ka arodbiedrības nemitīgi izstrādā dažādus priekšlikumus, par kuriem informējot arī valdību, bet valdība tos neņemot vērā, tāpēc ir pamats sākt procedūru par Saeimas atlaišanu. Manuprāt, tas ir pilnīgi lieki, valstī situācija jau tā ir ļoti nestabila, un diezin vai labāku ievēlētu.
Par jauno tiesībsargu Latvijas Republikas 10. Saeima ceturtdien ievēlēja Juri Jansonu. Kādā intervijā bijušais tiesībsargs Romāns Apsītis teica, ka šo amatu nemaz nav vēlējies, vien lūgts to pildīt. Cilvēkam nevajag piespiest kaut ko darīt, šajā gadījumā rezultāts redzams. Pirms tam par šī biroja darbību vairāk dzirdēju pēc savstarpējās ķīvēšanās. Pat nezinu, ar ko īsti šie cilvēki nodarbojas vai ar ko viņiem vajadzētu darboties, līdz šim birojs nekādu redzamu darbību neveica, tāpēc tiesībsarga darbu grūti vērtēt. Cerams, turpmāk viss mainīsies un būs pozitīvi darbības rezultāti.
Solījumu paaugstināt pensijas valdība nepilda, tā vietā notiek diskusijas par pensionēšanās vecumu un pat par pensiju samazināšanu. Par bagātākajiem cilvēkiem, īpaši laukos, nereti dēvē pensionārus, jo viņiem ir stabili ikmēneša ienākumi. Taču pensiju apmērs ir negodīgs. Cilvēks, kurš nostrādājis 40 gadu, saņem 140 latu, bet tie, kuri pensionējušies salīdzinoši nesen, saņem pat 500 latu lielu pensiju. No 2,2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju gandrīz ceturtā daļa jeb 477 tūkstoši saņem vecuma pensiju. Aptuveni 195 000 pensiju saņēmēju tās apmērs ir no 150 līdz 180 latiem. Tikai 16,3% cilvēku saņem pensiju no 200 līdz 300 latiem.
Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” ir savākusi 10 tūkstošu parakstu, kas nepieciešami Satversmes grozījumu iesniegšanai, lai no 2012. gada 1. septembra sāktu īstenot pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Lai mācās, kādā valodā vēlas, bet skola, kurā izglītību neiegūst valsts valodā, valstij nav jāatbalsta. Es pati esmu lietuviete, bet mācījos latviešu skolā. Es taču dzīvoju Latvijā, te vēlos strādāt un izglītošanos valsts valodā neuzskatu par kaut ko aizvainojošu.
Pagājusī bija arī e — prasmju nedēļa. Uzskatu, ka apgūt datora un interneta lietošanas iemaņas vajag. Tas taču ir tik interesanti! Cilvēkiem tā ir iespēja atklāt jaunu pasauli. Un pat vecumā nevajag baidīties, arī mobilais telefons kādreiz bija svešs. Pati ar datoru sāku “draudzēties”, kad mazdēls mācījās 5. klasē. Viņš sāka mani mācīt, teica: “Ja tevis nav “draugos”, tad tevis nav nekur!”. Nevarēju mazdēlam atteikt un ar viņa palīdzību sāku apgūt datoru. Kā reģistrējos portālā draugiem.lv, uzradās mani skolasbiedri, paplašinājās iespējas atrast darbu. Pateicoties mazdēlam, arī sāku strādāt Centrālajā statistikas pārvaldē, jo te taču ir darbs ar datoru!
Mazdēlam sestdien būs žetonu vakars, iestudē izrādi, ceru, ka viņiem viss izdosies. Ierakstu solīja parādīt. Mazdēls dzīvo Jēkabpilī, un, tā kā netiekamies tik bieži, cik vēlētos sazināmies ar “Skype”. Šogad viņš beigs 12. klasi, jādomā, kur studēt. Visiem jaunajiem novēlu, lai darbs būtu tāds, kas sagādā prieku, un, ja par to vēl samaksā, lielākas laimes nevar būt.
