Izlasot “Staburagā” rakstu par Pļaviņu pansionātu, gribu izteikt savu viedokli.
Izlasot “Staburagā” rakstu par Pļaviņu pansionātu, gribu izteikt savu viedokli.
Ļoti nepatīk, ka par nekārtībām pansionātā sūdzas cilvēki, kuri tikai nesen te atnākuši. Velta Elekse tikai dažus mēnešus, Jūlija Mežbārde no pērnā gada maija, Akmanis arī te ieradās pagājušā gadā beigās. Līdz šo cilvēku atnākšanai neviens nesūdzējās. Dzīvojām mierā un saticībā, paši mazgājām grīdas un darījām pārējo, jo direktore prasīja, lai mūsu istabās būtu tīrība. Vienmēr tīras grīdas bija arī gaitenī, svaigas puķes vāzē uz galdiņa, apkopti arī citi telpaugi gaitenī. Decembra vidū sāka remontēt, lai pārbūvētu dušastelpas, tad bija daudz putekļu. Arī tos slaucījām. Tagad turpina remontēt pārmaiņus divas tualetes, tā ka atkal ir daudz putekļu.
Mēs ar draugu, kurš ir invalīds ratiņkrēslā, dzīvojam lielā istabā un esam ļoti apmierināti. Mums ir savs radio, televizors, abonējam avīzes, varu strādāt rokdarbus. Es audzēju un kopju puķes.
Vajadzētu pateikties, ne kritizēt, visiem pansionāta darbiniekiem par viņu pūlēm, mazgājot veļu, gatavojot ēdienu, apkopjot pansionāta iemītniekus un tīrot telpas. Visi pansionāta darbinieki strādā par mazu algu.
Uzskatu, ka tiem cilvēkiem, kuriem nav labi mūsu pansionātā, jāmeklē dzīvošana citā vietā. Mums, pārējiem iemītniekiem, nepatīk, ka nepārtraukti top sūdzības Labklājības ministrijai, Pļaviņu pilsētas domei un “Staburagam”.
Ar cieņu, Maija Ozoliņa
