Par demogrāfisko situāciju Aizkraukles reģiona novados “Staburags” lasītājus informē ik mēnesi. Jau gadiem ilgi mūspusē mirušo skaits daudzkārt pārsniedz dzimušo skaitu. Aizvadītā mēneša bilance Aizkraukles reģionā ir drūma — 54 mirušie un tikai 13 dzimušo. Līdzīga situācija ir arī citviet Latvijā, labāka tā, iespējams, ir tikai lielajās pilsētās.
Demogrāfs Ilmārs Mežs domā, ka, šādai situācijai turpinoties ilgāk, pēc 20 — 30 gadiem latvieši Latvijā būs minoritāte. Turklāt iedzīvotāju skaitu samazina ne tikai mirstība, bet arī neapturamā darbspējīgo reproduktīvā vecuma cilvēku un ģimeņu ar maziem bērniem aizplūšana uz ārzemēm.
Valsts prezidents Andris Bērziņš paudis viedokli, ka dzimstību Latvijā ar naudu palielināt nevarēšot, esot jāsāk ar izglītību, taču viņa viedoklim nepiekrīt demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš uzskata, ka prezidents šajā ziņā maldās, jo bez lielas naudas neviena valsts savu demogrāfisko situāciju neesot spējusi uzlabot. Demogrāfs iesaka ņemt vērā kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi, kur dzimstības uzlabošanā ir ļoti labi panākumi. “Igaunijā māmiņalgas maksā, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, un tad katram mazulim ir garantēta vieta bērnudārzā. Latvijā 10 tūkstošu bērnu gaida rindā,” saka Mežs. “Jāizvēlas prioritātes, ja nebūs latviešu — zudīs valsts nozīme.”
Mežs apšauba Bērziņa pārliecību par to, ka tādējādi bērni kļūtu par peļņas avotu dzērāju ģimenēs. Vai tiešām prezidents tik zemu vērtē lielu daļu Latvijas iedzīvotāju? Turklāt ir taču sociālais dienests, kas šādas ģimenes uzrauga. “Skaidra nauda ir pēdējais, ko vajadzētu, svarīgākais ir vieta bērnudārzā, lai vecāki var strādāt, nodokļu atlaides, brīvpusdienas visās skolās, lai būtu reāla bezmaksas izglītība,” pārliecināts Ilmārs Mežs. “Tagad situācija ir tāda — bērns Latvijā ir pārāk dārgs, tā ir greznība, ko var atļauties pārtikuši cilvēki.” Situācija pēcnācēju radīšanai Latvijā ir ļoti nelabvēlīga. Sākot jau ar darba devēju nostāju, kuri, meklējot darbinieku, nelabprāt ņem darbā sievietes ar maziem bērniem. Tāpat jaunās strādājošās māmiņas nereti piedzīvo pazemojošas situācijas un negatīvu vadības attieksmi. Māmiņalgu beidz maksāt, kad bērns sasniedz gada vecumu, taču bērnudārzā mazuli pieņem no pusotra gada. Šis pusgads daudzām ģimenēm ir kritisks. Māmiņa strādāt nevar, jo nav, kur atstāt bērnu, un jāiztiek ar 30 latiem, ko maksā valsts. Neapskaužamā situācijā ir sievietes, kuras mazuli gaida un audzina vienas. Daudzās pašvaldībās, bērniņam piedzimstot, jaunos vecākus atbalsta ar simbolisku pabalstu, un arī tas ir svarīgi. Piemēram, Koknesē vecāki saņem vienreizēju pabalstu — Ls 60, bet dažos mūspuses novados šādu pabalstu maksā trūcīgajiem un maznodrošinātajiem vai nemaksā vispār. Maksāt vai nemaksāt šo pabalstu ir katras pašvaldības ziņā, bet dzimstība ir tik zema, ka diez vai šim mērķim nepieciešamā summa budžetā “iegrieztu robu”, bet jaunajiem vecākiem būtu vismaz neliels atbalsts kaut vai autiņbiksīšu iegādei.
