Skrīveru Mūzikas un mākslas skolā abas jomas ilgu laiku bija šķirtas, telpas izvietotas trijās dažādās ēkās. Tās bija nepiemērotas mūsdienu prasībām, bet bērniem un jauniešiem nācās pierast pie šaurības, neērtībām. Nu viss ir zem viena jumta.
“Staburagu” ekskursijā jaunajās, plašajās, gaišajās telpās veda un iespaidos dalījās skolas direktore Iveta Biķerniece un viņas vietniece Marita Vaivode.
Mīļi un eleganti
Trīsstāvu ēka Daugavas ielā 85 bijušajā Skrīveru vidusskolas internātā šobrīd, ziemā, no ārpuses vēl ne ar ko neatšķiras no citām līdzīgām Skrīveros. Vien ieskatoties logos, nevar nepamanīt spilgto gaismu. Aiz skolas durvīm vēl jūtama stīvā pēcremonta aura — pārāk tīri, neievalkāts kā tikko pirktas glaunas kurpes. Tomēr jau dažās klasēs plauktos, uz palodzēm rindojas otām pilni trauki, krājas pirmie keramikas darbi, pie izlietnēm — krāsu paletes. Skola sākusi elpot, un pēcpusdienā vai aiz katrām durvīm dzirdams kāds instruments — skan vijole, klavieres, akordeons, bet gaiteņos uz gaišās grīdas klusi nozib kājas ērtās filca čībās.
Vai aiziešana no iepriekšējām telpām Skrīveru kultūras centrā bija skumja? Iveta Biķerniece teic, ka skola tur bija kopš 1989. gada un no 1999. viņa ir iestādes vadītāja, bet nostalģisku atmiņu, žēluma neesot, teju 30 gadi jau paspējuši aiziet vēsturē. “Uzdevu šo jautājumu sev, Maritai (skolas direktores vietniece Marita Vaivode — aut.), un abas atzinām, ka ne vienu mirkli nenožēlojam pārcelšanos,” stāsta Iveta Biķerniece. “Tur bija mīļi, bet te ir mīļi un eleganti. Tā man nesen teica kāds puika, kad jautāju par viņa sajūtām. Tur gaiteņos jaunieši sēdēja uz grīdas, kurš mācījās, kurš ēda, un, lai nokļūtu no klases uz klasi, dažkārt nācās uzmanīgi kāpt pāri somām, kājām. Tagad, kad mūziķi, mākslinieki ir kopā, tā ir burvīga sajūta,” ar sajūsmu saka direktore.
Ir agra pēcpusdiena. Veidošanas klasē ap galdu sasēduši bērni — kāds zīmē skici topošajam traukam, kāds jau cītīgi veido ko līdzīgu bļodai.
Lai pierod pie publikas
Iveta Biķerniece stāsta, ka iegādāta keramikas virpa, mufelis jeb māla apdedzināšanas krāsns. Esošā ir maza, tāpēc, lai nākotnē varētu apstrādāt lielākus priekšmetus, skola iesniegusi projektu Kultūrkapitāla fondā par lielākas krāsns iegādi. Darboties ar mālu skrīveriešiem māca Andris Džiguns no Ērgļu Mūzikas un mākslas skolas. Keramikas nodarbības ir viens no obligātajiem mācību priekšmetiem, un to apgūst 4. un 6. klasē.
Kādā citā klasē skolotājas Ingas Melnes vadībā bērni darbojas ar filcu, gatavo čības. Tās pašas, kuras te, skolā, kājās redzēju vairākiem audzēkņiem. Ejot no klases uz klasi, mazliet neierasti ir lielie logi visas sienas garumā un platumā, kas atklāj klasē notiekošo, tajā neieejot. Skolas direktore teic, ka šeit mācās topošie mākslinieki, mūziķi un šādi viņi sevi radina pie sabiedrības uzmanības. Protams, stiklam ir arī cita funkcija — tā ir papildu gaisma klasēs.
Aktīva, skaļa stunda ir pie skolas absolventes, tagad mākslas valodas pamatu skolotājas Madaras Kantānes. Šajā klasē pamanu, ka skolā papildus vecajām mēbelēm ir arī daudz jaunu. Iveta Biķerniece stāsta, ka iegādāti krēsli, galdi, bet mēbeles joprojām vajag.
Gatavojas pirmajam koncertam
Ēkas pirmajā stāvā, kur agrāk bija šuvējas un zobārstes kabinets, tagad izveidota maza koncertzāle, kurā 27. aprīlī plānots pirmais lielāka mēroga koncerts — Zemgales reģiona skolu 8. klavieru klases audzēkņu festivāls “Mans mīļākais skaņdarbs mūzikas skolu beidzot”. Paredzēts, ka ieradīsies skolēni no vairāk nekā desmit skolām.
Mājas otrajā stāvā saglabāta skolas dienesta viesnīca, bet trešajā stāvā viena no telpām tagad ir skolotāju istaba. Pagaidām tajā rūgtais kafijas aromāts konfliktē ar remonta krāsu atstātajām smaržām. Tāpat kā pirmajā stāvā, arī te mūzikas klases pagaidām ļoti askētiskas, uz gaišās sienas un grīdas akcentē pāris tumšu lakotu klavieru, daži krēsli, galds un nošu statīvs. Skolas direktore atzīst, ka šis gads skolā būs ļoti darbīgs, jo bez tiešajiem pienākumiem jārada arī sajūtas, lai šeit būtu tīkami. “Centīsimies gariņu no kultūras centra ēkas atnest uz šejieni. Lai katrs sajustos gaidīts, lai bērni uz skolu nāktu ar prieku.”
Marita Vaivode teic, ka ceļš uz skolu, tās teritorija bērniem ir salīdzinoši droša — ap skolu ir žogs, bet nokļūt Daugavas ielas otrā pusē var pa gājēju tuneli, ielas braucamo daļu nešķērsojot. Aplūkojot šobrīd apsnigušo skolas apkārtni, Marita un Iveta stāsta, kā šeit izskatīsies pavasarī. Piemēram, kāpņu laukumu viņas vēlētos pielāgot mazai skatuvei, bet skatītāju vietas ierīkot zālienā. Automašīnu stāvlaukumu no skolas priekšpuses plāno pārcelt uz attālāku vietu, tuvāk Tilta ielai. ◆
Uzziņa
◆ Skrīveru Mūzikas un mākslas skolā nodarbināti 18 skolotāji un trīs tehniskie darbinieki. Šajā mācību gadā skolā mācās 164 audzēkņi. 80 apgūst mūziku, 84 — mākslu.
◆ Ēkas Daugavas ielas 85 remonts, pielāgojot to skolas vajadzībām, Skrīveru novada pašvaldības budžetā izmaksāja 300 tūkstošus eiro.
◆ Bijušās skolas telpas Skrīveru kultūras centrā turpmāk izmantos gan kultūras centra kolektīvi, piemēram, pūtēju orķestris, gan novada bibliotēka.
◆ Šogad par pašvaldības līdzekļiem skolai paredzēt iegādāties aprīkojumu un mēbeles, kā arī veikt starpstāvu kāpņu un kāpņu pie ieejas durvīm remontu.
