Salnu laikā augļkopji izmēģinājuši visdažādākos paņēmienus: dūmošanu, dedzinot gruzdošus materiālus vai izmantojot ķīmiskus savienojumus.
Salnu laikā augļkopji izmēģinājuši visdažādākos paņēmienus: dūmošanu, dedzinot gruzdošus materiālus vai izmantojot ķīmiskus savienojumus, gaisa sildīšanu ar daudzām īpašām krāsniņām, pat garos mastos nostiprinātus propellerus siltāko augšējo gaisa slāņu sajaukšanai ar apakšējiem…
Tomēr plašāk dārzkopības praksē nav ieviests neviens no tiem. Atzītākais un visvairāk lietotais paņēmiens ir lietēšana, proti — augu laistīšana, izmantojot mākslīgā lietus iekārtas.
Kāpēc neder lejkanna un šļūtene
Izrādās, pavirša, nepilnīga laistīšana var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Uzlietais ūdens, iztvaikojot no lapām un ziediem, patērē daudz siltuma. Ja pārtrauc liet, temperatūra ap šīm auga daļām strauji pazeminās līdz pat 0 grādiem (gaisam arvien vairāk atdziestot, nokrītas vēl zemāk), un ziedi apsalst vēl vairāk nekā bez lietēšanas.
Lai tā nenotiktu, lietēšana jāturpina, lai mitrums no augiem nepaspēj nožūt. Tādējādi ziedošos kokus apņem plāns ledus apvalciņš, pasargājot tos no sala. Ūdenim pārvēršoties ledū, atbrīvojas kušanas siltums, tāpēc ziedos temperatūra nepazeminās zem 0 grādiem. Līdz šim pret salnām izmanto lielākoties rotējošās lietus iekārtas. Lai pasargātu augļudārzu no -4 līdz -5 grādu salnas, jāpatērē 35 m3/ha ūdens. Tik dāsni laistot (īpaši, ja nākas liet ilgstoši — vairākas naktis pēc kārtas), dārzu var pārmērīgi apūdeņot.
Beļģi aicina laistīt mērķtiecīgi
Kādā Beļģijas institūtā izstrādāta jauna tipa mākslīgā lietus iekārta, kas nešķiežas ar ūdeni visā dārza platībā, bet aplaista vienīgi kokus rindas, patērējot tikai 12—25 m3/ha ūdens.
Tiesa gan — jaunā iekārta paredzēta ļoti intensīviem stādījumiem, tādiem, kur vainagu slejas platums ir tikai metrs. Princips ir gluži vienkāršs: rindā ik pēc 8 metriem uz stabiem nostiprināti izsmidzinātāji ar 0,82 mm diametra sprauslām. Pievadcaurules labāk izvietot virs kokiem, lai samazinātu risku, ka ūdens tajās varētu sasalt. Beļģi apgalvo, ka salīdzinājumā ar tradicionālo laistīšanas sistēmu šīs iekārtas ierīkošana un izmantošana izmaksā lētāk, arī ūdenskrātuve var būt mazāka. Tā kā salnas mēdz būt rāmā laikā, nav jāraizējas arī par to, ka vējš varētu novirzīt sīkos ūdens pilienus no šaurās koku rindas.
Jebkura veida lietus iekārta jāsāk darbināt, pirms gaisa temperatūra pazeminājusies līdz 0 grādiem, un jāturpina, līdz tā paaugstinās virs 0 grādiem un no ziediem un lapām nokūst ledus.
(“Praktiskais Latvietis”)
