Kā sēnes pēc lietus pirms vēlēšanām rodas jaunas partijas. Tāpēc neizbrīnīja sestdien Rīgā notikušais kongress, kurā nobalsoja par jaunas partijas “Par prezidentālu republiku” dibināšanu.
Par partijas valdes priekšsēdētāju kongresā ievēlēts biedrības “Politiskā laboratorija” valdes loceklis Einars Grigors. Partijas valdē ievēlēts arī ārsts, bijušais Rīgas domes deputāts un Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainars Dambergs un citi mazāk pazīstami cilvēki.
Partijas programmas pamatā — panākt grozījumus līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā.
Dzirdot partijas nosaukumu, tā kā mazliet pārņem nostalģija, vismaz vecāka gadagājuma cilvēkus. Atmiņā Kārļa Ulmaņa laiks…Taču, kā teica kāds lasītājs, “nav taču mums tāda kārtīga veča, kāds bija Ulmanis, sprukstiņi vien…”.
Uzticību neraisa arī partijas “Par prezidentālu republiku” priekšsēdis, kurš jau savulaik vairākas reizes balotējies piecos sarakstos, to darījuši arī daži citi šīs jaunās partijas “vadoņi”.
Nesnauž arī uzņēmēji. Liepājā svētdien nodibināta partija “Ražotāja Latvija”. Programmā uzsvērta ģimenes uzņēmumu loma valsts ekonomikā, akcentēta lauksaimniecības un zvejniecības nozīme. Mērķis – valsts bezdeficīta budžets un eiro ieviešana, taču ne par katru cenu. Būtībā katra jauna partija pirms vēlēšanām nozīmē tikai demokrātisko spēku sašķelšanu. Komentārā portālā www. delfi.lv kāds lasītājs teicis — tie ir latviešu pašnāvības centieni. Tas taču skaidrs, ka jauna partija iegūs vairākumu parlamentā, kaut vai partiju skaita un vēlētāju sašķeltības dēļ. Tā vai citādi būs jāiesaistās koalīcijā. Bet grozījumiem konstitūcijā vajadzīgs triju ceturtdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Ja pārējās partijas negribēs, tad jauno partiju centieni velti.
Tā vien šķiet, ka cēls mērķis un skaista programma ir kārtējais spīdīgā papīriņā ietīts lādiņš, kas domāts vēlētāju apdullināšanai.
