Pavasarī organisms jūt nogurumu un spēku izsīkumu. Kas uzmundrina un liek justies labāk?
Inga Liopa
Koknesē
— Gan fizisku, gan garīgu komfortu sagādā sports. Manuprāt, jāsporto vismaz reizi nedēļā. Jau piecpadsmit gadu nodarbojas ar aerobiku un trīs gadus — ar ūdens aerobiku. Kādreiz, pirms gadiem desmit, aerobikas nodarbības apmeklēju pat divas un trīs reizes nedēļā. Tikai intensīvi nodarbojoties ar aerobiku, var zaudēt svaru, tāpēc, ja mērķis ir nomest liekos kilogramus, būtu jāizvēlas intensīvāka slodze. Vislielākais kaloriju patēriņš ir skrienot. Ar ūdens aerobiku “sadraudzējos” pirms nepilniem trim gadiem. Ūdenī vingrot ir daudz vieglāk, nejūt nogurumu, un kustības sagādā labsajūtu. Nodarbības notiek mūzikas pavadījumā. Vingrojot atbrīvojos no dienas laikā uzkrātās negatīvās enerģijas un, lai cik ļoti dienā būtu nogurusi, pēc nodarbības jūtu spēku pieplūdumu, arī garastāvoklis parasti uzlabojas.
Vineta Liepiņa
Sunākstē
— Gan garīgu, gan fizisku gandarījumu sniedz mans darbs, tas ir arī mans vaļasprieks — esmu kultūras darba organizatore un saieta nama vadītāja. Vislabāk jūtos, kad “līdz ausīm” esmu darbā — jo vairāk cilvēks dara, jo vairāk var izdarīt. Dejošana, dziedāšana un pavasara saule dara brīnumus, neļauj just nekādu nogurumu. Pirms astoņiem gadiem ieguvu sertifikātu un mācu līnijdejas. Nedēļā vadu vidēji četras nodarbības, viena ilgst stundu līdz divas, un tā ir liela fiziskā slodze, pat aizstāj vingrošanu. Kur vien iespējams, eju kājām, automašīnu cenšos izmantot retāk, drīz jau varēs braukt ar velosipēdu.
Elizabete Vectirāne
Mazzalvē
— Neesmu no cilvēkiem, kam pavasarī vai rudenī ir depresīvs noskaņojums vai nogurums. Laiks ir saulaināks, drēbes jāģērbj plānākas, tātad arī ap sirdi vieglāk! Mans mīļākais gadalaiks ir drēgnais rudens. Tad varu būt viena pati. Esmu no tiem, kuri nevar vien sagaidīt zaļu zālīti, tā taču ir tāda enerģijas bumba! Un šī gaidīšana arī rada pozitīvas domas un izjūtas. Manuprāt, vitamīni, kas palīdz cilvēkam justies možam, rodas organismā, nekādi sintētiskie tos nespēj aizstāt. Pavasarī, kad kļūst saulaināks, diedzēju kressalātus, nedēļas laikā tie sadīgst un ir ēdami. Pavasarī vajag kaut ko audzēt, jo vērot, kā dīgst asns — tas taču ir tik cerīgi!
