Maiju Kļaviņu no Zalves likteņa trieciens nav salauzis. Viņa ir stipra lauku sieviete, prot izdzīvot ar mazumiņu un par dzīvi nesūdzas.
Maiju Kļaviņu no Zalves likteņa trieciens nav salauzis. Viņa ir stipra lauku sieviete, prot izdzīvot ar mazumiņu un par dzīvi nesūdzas.
Maija dzimusi Rīgā, bet bērnību kopā ar dvīņubrāli Aivaru pavadīja pie vecmāmiņas lauku mājās Zalves pagasta “Vāverēs”. Vecajā lauku sētā mazā rīdziniece daudz iemācījās no vecmāmiņas un citiem lauku cilvēkiem. Apkārt bija skaista daba, bet visiem bija arī smagi jāstrādā.
Pēc pamatskolas beigšanas Maija, tāpat kā vecmāmiņa, sāka strādāt vietējā kolhoza lauku brigādē. Būdama laukstrādniece, viņa labāk iepazina dabas ritmus un cilvēku tikumus.
Laimes dienu maz
— Tad sastapu savu mīlestību — vietējo puisi Andri Ozoliņu. Mums bija daudz kopīga, sapņojām veidot ģimeni. Taču salaulāties nolēmām, kad būsim materiāli nodrošināti.
Andris devās peļņā uz Poliju, strādāja celtniecībā. Vairākas reizes atbrauca ciemos. Mums piedzima dēls Egīls, kuram tagad ir 11 gadu, viņš mācās Sproģu pamatskolas 5. klasē. Pēdējo reizi ar Andri bijām kopā, kad Egīlam bija trīs mēneši un viņa tēvs kārtējo reizi ciemojās mājās. Andris priecājās par dēliņu, un mēs bijām ļoti laimīgi.
Taču laime nebija ilga. Drīz saņēmām sēru ziņu — Andris gājis bojā avārijā, un darbavietas pārstāvji viņu apglabāja Polijā, jo mums nebija iespēju viņa mirstīgās atliekas atvest uz Latviju. Dzīvoju no atmiņām, jo pie viņa kapa neesmu bijusi. Varbūt kādreiz izdosies aizbraukt, — cer Maija Kļaviņa.
Dēls pasargā no izmisuma
Šāda nelaime daudzām sievietēm pilnībā mainītu turpmāko dzīvi, taču Maijai blakus bija mazais dēliņš, kurš katru mirkli prasīja rūpes un mīlestību. Maija apzinājās, ka viņai dēlam jābūt arī tēva vietā, lai cik grūti būtu.
Tieši tajā laikā sāka likvidēt paju sabiedrības, un desmitiem cilvēku Sproģos palika bez darba. Arī Maija, taču viņa neļāvās panikai, bet domāja par nākotni. Negaidot, kad sāksies problēmas ar centrālapkuri, viņa sāka plānot, kā ierīkot savā trīsistabu dzīvoklī atsevišķu krāsni.
Pēc Maijas zīmējuma kāda firma Aizkrauklē par 120 latiem izgatavoja dzelzs krāsni, tikai malka jāsarūpē.
Ķiploku biznesiņš
Šajos gados Maijas dzīvē prieku rada dēls. Zēns labi mācās un daudz palīdz mātei. Ziemas sezonā Maija uzkopj telpas un kurina krāsnis Zalves pagasta padomes darbinieku kabinetos Sproģos.
Vasarā viņa strādā dārzā, izaudzē dažādus dārzeņus. Mazajā saimniecībā ir arī truši. Ja rodas izdevība, Maija palīdz cilvēkiem ravēšanā un siena vākšanā. Abi ar dēlu iet mežā ogot un sēņot. Lai dēlam sarūpētu mācību piederumus un apģērbu, Maija audzē un pārdod ķiplokus. Tas esot viņas mazais biznesiņš — jaunā sieviete joko.
Klētī atrod Bībeli
Kad Maija vēl bija pusaudze, viņa vecmāmiņas klētī atrada senu Bībeli, iespiestu vecajā drukā. Meitene mācījās lasīt, un tas viņai grūtības nesagādāja. Maija pamazām vien izlasīja šo biezo grāmatu. Tā viņai radās interese par kristietību un pagājušajā gadā mācītājs Alvis Āboliņš Maiju un Egīlu Mazzalves baznīcā iesvētīja. Nu viņi ir draudzes locekļi, un Maija jau darbojas svētdienas skolā.
— Es paļaujos uz Dieva žēlastību, jo pati esmu to izjutusi. Gadās, ka baznīcai ziedoju pēdējo latu, taču nekad to nenožēloju, jo tūlīt rodas iespēja naudu atkal nopelnīt vai saņemt labu cilvēku dāvinājumu. Dots devējam atdodas, tāpēc nekad nežēlojos par naudas trūkumu, bet dalos visā, kas man ir, — stāsta Maijas kundze.
Vairākas aizraušanās
Maija kopš bērnības kaut ko kolekcionē. Viņai ir simtiem dažādu nozīmīšu, vairāki albumi ar aplokšņu attēliem, kā arī pašas zīmējumi, kurus dēls varēja izmantot, mācoties lasīt un rakstīt. Viņas kolekcijā ir arī senas grāmatas un atklātnītes, dažādas skatu kartiņas.
— Es kā skudriņa vācu pa mazumiņam, kamēr izveidojas liels “pūznis”, — joko kolekcionāre.
Lai cik vaļasprieku būtu, par vislabāko savā dzīvē Maija uzskata cilvēkus, kuri mīt apkārt. Tāpēc viņa negatavojas pārcelties uz kādu pilsētu. Arī par darbu ārzemēs Maija nejūsmo, jo, viņasprāt, ja cilvēks grib, laukos sevi var apgādāt, tikai jākopj zeme un jāveido kaut neliela saimniecība.